Ieteikumi, kā risināt konfliktus darba vietā

Konfliktsituācijas var rasties ikvienā uzņēmumā - pat tādos, kuros valda visdraudzīgākā atmosfēra. Un tas nav nekāds brīnums, jo cilvēku viedokļi un nostāja dažādos jautājumos mēdz atšķirties.

Lai sīks konflikts nekļūtu par milzu problēmu, kas kaitē darba atmosfērai un sabojā attiecības starp kolēģiem, ir ļoti būtiski apturēt to jau pašā sākumā, tādējādi izvairoties no nepatīkamajām sekām. Izlasot šo rakstu, iepazīsies ar dažiem noderīgiem ieteikumiem, kurus vērts paturēt prātā risinot konfliktu un mēģinot nonākt pie kopsaucēja.

Gandrīz katru dienu tieši vai netieši piedzīvojam dažādu veidu konfliktus. Tie itin bieži ir ikdiena gan darbā, gan ģimenē, gan uz ielas; arī starp valstīm. Var teikt, ka konfliktu iemesli slēpjas sevis nepazīšanā. Konflikti rodas mūsu prātā, bet diemžēl paši parasti neapzināmies veidus, kā radām, veicinām un uzturam konfliktus.

Ja par pamatu ņemam premisu, ka konflikta uzturēšanai vienmēr ir nepieciešamas divas puses, bet konflikta izbeigšanai pietiek ar to, ka viena no pusēm izvēlas konfliktu neturpināt un — ja esam viena no pusēm konfliktā, tad var secināt, ka atslēga konflikta izbeigšanai ir vienmēr mūsu rokās. Līdz ar to varam vērst skatu uz sevi — kā paši veidojam konfliktus, kā nonākam tajos, kā uzturam tos. Mainot šo rīcību, mēs varam būtiski samazināt konfliktu daudzumu savā dzīvē.

Starppersonu konfliktu tipi

  • Racionāli apzinātais:raksturīgs ar to, ka abas konfliktējošās puses saprot savu pretrunīgo interešu būtību, zinot, ka nesaskaņām ir iemesls. Kolēģi saprot par kādām vērtībām cīnās, apjēdz savus un pretinieka nolūkus, to, ka savas pretenzijas būs jāpierāda. Šādam konfliktam raksturīga pietiekami racionāla un civilizēta uzvedība un gatavība atrisināt radušos situāciju.
  • Pseidokonflikts:tajā vienam no oponentiem šķiet, ka abu pušu intereses ir nesamierināmas un kompromisi nav iespējami. Tiek mākslīgi paaugstināta vērtības nozīme. Šādām domstarpībām ir vienpusīgs raksturs – viens cīnās, savukārt, otrs novēro. Pseidokonflikta devīze varētu būt: „Cīņa līdz uzvarai!” Neracionāla uzvedība un nepareiza taktika šajā konfliktā noved pie tā, ka nav iespējams uzvarēt. Tā rezultāts ir zaudēti resursi un vilšanās. Šis konflikta veids atgādina cīņu ar vējdzirnavām.
  • Iracionālais:abas konfliktējošās puses ir pārliecinātas, ka tās šķir pretrunu bezdibenis. Vērtība, par ko noris cīņa, šķiet nedalāma. Pretiniekos pastāv ideja, ka uzvarai ir jāmobilizē visi spēki un resursi, pretinieks ir jāiznīcina. Šis ir pats destruktīvākais konfliktu veids.
  • Slēptais:tam ir iemesls, bet oponenti nemin patieso nesaskaņu cēloni, iespējams, to arī labi neapzinās. Slēptajā konfliktā notiek strīdi un kašķēšanās par sīkumiem. Piemēram, viens no kolēģiem regulāri saņem vadības uzslavas, bet otrs konfliktē par pirmā laikus nepadarītiem darbiem, lai gan patiesībā viņam skauž tieši slavinājumi.
  • Nobīdītais:tie ir strīdi par sīkumiem. Šis veids rodas no daudzu savlaicīgi neatrisinātu konfliktu uzslāņošanās. Pašreizējam konfliktam nav iemesla, bet tas rodas uz uzkrāto aizvainojumu un negatīvo emociju bāzes. Mazākā neveiksme vai asāks vārds provocē nesaskaņu uzliesmojumus.
  • Gadījuma konflikts – uzplaiksnījums:šīs domstarpības ir pārejošas – ātri sākas un beidzas, jo situācijai nav dziļāka pamata. Vienkārši tā gadās, ja kādam ir saspringti nervi, slikts noskaņojums, zema uzvedības kultūra vai neiecietīgs raksturs.
Konflikta etapi
  1. Konfliktsituācijas rašanās – tiek apzināts tā iemesls – vērtība, par ko norisinās cīņa un konkurējošās intereses.
  2. Konfliktējošā darbība – oponentu interešu sadursme.
  3. Konflikta atrisināšana (neatrisināšana) – interešu noregulēšana (nenoregulēšana).
Konfliktu atrisināšana
  • Konfliktologi uzskata, ka nesaskaņām ir ne tikai negatīva, bet arī pozitīva nozīme, jo konfliktējošās puses, satikušās sarežģītā savu interešu noregulēšanas situācijā, ir spiestas meklēt jaunas idejas, oriģinālas pieejas, labāk izzina un izprot viena otru. Domstarpību atrisināšana ir radošs process, kurā abas puses izmaina un pārveido viena otru, kā arī priekšstatu par radušos situāciju.
  • Konfliktu atrisināšanas speciālisti uzskata, ka principā visas domstarpības ir atrisināmas, ja tās izdodas novest līdz racionālu sarunu stadijai. Ja oponenti labprātīgi cenšas atrisināt ķildas, tikai tad viņi apzinās notiekoša vērtību un uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Savlaicīgi neatrisināts starppersonu konflikts var radīt situāciju, kad cilvēks šīs nesaskaņas sāk iekšēji pārdzīvot, kļūst depresīvs vai agresīvs.
  • Divējādas reakcijas: izvairīšanās no kontaktēšanās, nerunāšana, neatbildēšana uz jautājumiem vai varas demonstrēšana – draudi, sūdzību rakstīšana, žēlošanās vadībai, vairāku kolēģu apvienošana pret vienu, aizsteigšanās priekšā – pirmajam nosūdzēt, tāpat tenkošana un aprunāšana, abas ir neefektīvas, jo pastiprina konfliktu un bojā koleģiālas attiecības.
Ieteikumi, atrisinot nesaskaņas
  1. Izlem stāties pretī personai, kura apgrūtina tavu darbu, radot nesaskaņas. Labāk ir atklāti pastāstīt par savām sajūtām, nevis ļaut neapmierinājumam un dusmām emocionāli mocīt tevi.
  2. Runā ar šo personu mierīgi, pieklājīgi un racionāli, koncentrējies uz reālo situāciju un faktiem, neizmanto tenkas un neuzbrūc personiskas nepatikas dēļ.
  3. Esi piesardzīgs, neizrādi savu nepatiku un naidīgo attieksmi savā pozā, sejas izteiksmē un/vai balss intonācijā. Esi neatlaidīgs, bet ne agresīvs.
  4. Izsakies par nokaitēto situāciju pats un ļauj paskaidrot savu nostāju oponentam, nepārtrauc viņu. Mēģini saprast, ko tev vēlas pateikt, cenšoties izzināt otra nostāju.
  5. Atzīsti savas kļūdas. Pat tad, ja esi pārliecināts, ka taisnība ir tavā pusē,vienmēr ir kaut kas, ko tu vari darīt labāk. Piedāvājot piemērus, kā tu varētu uzlabot savu rīcību un atzīstot savas kļūdas, tu veidosi atvērtu un godīgu sarunu.Šādā atmosfērā arī otrai konfliktā iesaistītai pusei būs vieglāk izvērtēt savu rīcību. Tā rezultātā pie abiem pieņemama risinājuma nonāksiet ātrāk un nākotnē būs vienkāršāk izvairīties no līdzīgām situācijām.
  6. Nemeklē vainīgo - izproti cēloni. Cilvēki pieļauj kļūdas, jo reizēm mēdz rīkoties iracionāli un neatbilstoši tam, kas no viņiem tiek sagaidīts. Taču koncentrējot savus spēkus uz vainīgā atrašanu, var itin viegli palaist garām iemeslu, kāpēc konflikts vispār ir izcēlies.Šeit var palīdzēt darbs ar emocijām.Kādas emocijas tevī izraisa konfliktsun kāds ir to cēlonis? Iespējams, ka tu jūties dusmīgs vai vīlies, jo kolēģis laikus nepabrīdināja par gaidāmajām izmaiņām projektā, tādēļ tev nācās steigā paveikt daudz darba un rezultāts nebija tik labs kā nepieciešams. Šādi definējot savas sajūtas un to cēloņus, tev būs vieglāk komunicēt ar otru konfliktā iesaistīto pusi.
  7. Nedomā par to, kurš uzvarēs vai kuram galu galā izrādīsies taisnība. Risinot konfliktsituāciju, uzvara ir tad, kad abas puses ir nomierinājušās, nonākušas pie kopsaucēja un izlīgušas. Ja uzskatīsi, ka cilvēks vai cilvēku grupa, ar kuru tev radušās nesaskaņas, ir tavi pretinieki, tev būs jāpieliek krietni vairāk pūļu, lai nonāktu pie atrisinājuma.
  8. Būt atvērtam - tas nav vienkārši, it sevišķi tad, ja ar konkrēto cilvēku jau iepriekš ir bijuši strīdi (vai arī tad, ja tu esi simtprocentīgi pārliecināts par savu taisnību). Taču konflikts, kas tiek risināts savstarpējas cieņas atmosfērā, var tev palīdzēt labāk izprast otru cilvēku un iegūt informāciju, kas palīdzēs nonākt pie abām pusēm pieņemama risinājuma.
  9. Sadarbojies ar otru konfliktā iesaistīto pusi. Daudzi no konfliktiem darba vietā rodas atšķirīgu komunikācijas stilu dēļ. Piemēram, tu vari kaut ko pateikt, taču darba kolēģis to uztver citādāk, nekā tu to biji domājis. Šī problēma kļūst arvien aktuālāka digitālajā vidē, kad liela daļa komunikācijas nenotiek aci pret aci.
  10. Mudinot otru konfliktā iesaistīto pusi sadarboties, tu parādīsi, kaesi atvērts un gatavs uzklausīt. Tavs kolēģis var sniegt tev vērtīgus padomus par to, kā labāk komunicēt, lai nākotnē izvairītos no pārpratumiem. Lieliski, ja situācijas pārrunāšanai varat tikties klātienē, jo tam var būt būtiska loma veiksmīgā konflikta atrisināšanā.
  11. Izrādi interesei par oponenta sacīto. Tu vari atzīt viņa idejas, taču, tev nav jāpiekrīt vai jāpakļaujas, tam, kam neesi ar mieru. Saki:„Es saprotu kā tu jūties šajā situācijā, taču manas domas ir citādas…”Izsaki savu viedokli, panākot, ka otrs respektē arī tavas domas.
  12. Komunicē skaidri, izsaki visu ko vēlies, piedāvājot pozitīvus un konstruktīvus risinājumus un ieteikumus. Esi gatavs, ka konfliktējošais kolēģis vēlēsies to pašu.
  13. Ja nespējat vienoties, konsultējies ar priekšniecību, ja radusies konfliktsituācija starp jums būtiski apdraud turpmāko darbu, taču negaudies un nesūdzies, esi lietišķs.

Vērtējums: 5,00 no 5
Balsis: 1

Ieteikumi, kā risināt konfliktus darba vietā
Vērtējums: 5 no 5
Balsis: 1

Comments are closed.