Kā stiprināt imunitāti?

Saaukstēšanās un gripas sezonā imunitāte ir organisma galvenais palīgs, kas var pasargāt no saslimšanas. Taču, kā rīkoties, ja imunitāte nav tā stiprākā un ķermenim nepieciešama palīdzība cīņā ar vīrusiem un nelabvēlīgajām baktērijām? Par to šajā rakstā.

ĒD ĪSTU ĒDIENU

Īsts ēdiens ir dabiski pārtikas produkti un produkti, kuri ir pēc iespējas maz pārveidoti – t.i. pārstrādāti – pirms tie nonāk uz tava šķīvja. Šādi pārtikas produkti palīdz būt veseliem un dabiskā veidā cīnīties pret slimībām, jo nodrošina organismu ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām. Ēd daudz augļus, dārzeņus, zivis, gaļu, rīsus, pupiņas, riekstus un sēklas (nesālītus un necukurotus). Neēd ātrās uzkodas un pusfabrikātus, bet centies vairāk gatavot mājās.

FIZISKĀS AKTIVITĀTES

Nav būtiski, vai tā ir soļošana, skriešana, joga, pilates vai cita fiziska aktivitāte. Svarīgākais – izvēlēties sev tīkamo un sportot regulāri. Lai arī neviens nedomā: “Man vajadzētu sportot, jo es nevēlos saaukstēties”, patiesībā, tieši tā tas ir. Sportošana ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot vispārējo veselību un palikt veselam vīrusu un gripas laikā. Zinātnieks Maikls Flains, kurš pētījis treniņu ietekmi uz imūnsistēmu, uzskata, ka 30 minūtes ilgi fiziski vingrinājumi 3 līdz 4 reizes nedēļā ir efektīvākais veids, kā stiprināt imūnsistēmu. Lielāka slodze var radīt pretēju efektu.

KĀRTĪGI IZGULIES

Ja tu regulāri guli mazāk par 7 stundām, tad risks saslimt ar vīrusu izraisītām slimībām palielinās par 300%. Jāguļ – minimāli 7 stundas, optimāli 8 stundas, bet ideālā gadījumā – 9 stundas. Pētījumi apliecina, ka regulāra neizgulēšanās ir saistīta ne tikai ar saaukstēšanos un veselības problēmām, bet arī ar lieko svaru.

UZŅEM C VITAMĪNU KATRU DIENU

C vitamīns palīdz stiprināt imūnsistēmu. C vitamīns neuzkrājas organismā kā citi vitamīni, tāpēc to ir nepieciešams uzņemt katru dienu. Vislabākais veids, kā uzņemt C vitamīnu – ēst svaigus augļus un dārzeņus. Piemēram, apēdot vienu lielu kivi dienā, tu uzņemsi C vitamīna dienas normu. Daudz C vitamīna ir arī apelsīnos, upenēs, paprikā.

C vitamīns ne vien pozitīvi iedarbojas uz imunitātes stiprināšanu, bet arī iesaistās un labvēlīgi ietekmē daudzus citus organisma procesus – veicina kolagēna sintēzi, kas ir svarīgi locītavām, cīpslām, ādai. Tas aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, stiprina asinsvadu sieniņas, kapilārus, veicina brūču dzīšanu, kā arī piedalās dažādu minerālvielu, piemēram, dzelzs, uzsūkšanā.

LIETO D VITAMĪNU

Jaunākie pētījumi atklājuši D vitamīna milzīgo ietekmi uz veselību. Jau sen zināms, ka D vitamīns ietekmē kaulu veselību, taču tagad D vitamīna trūkumu saista ar daudzām citām veselības problēmām. Dabīgā veidā D vitamīns organismā veidojas saules gaismas ietekmē, un regulē vairāk nekā 2000 gēnu, ieskaitot imūnsistēmas. Diemžēl, gandrīz 90 procentiem cilvēku mūsu platuma grādos ir nepietiekošs D vitamīna daudzums. Zems D vitamīna līmenis ir saistīts arī ar biežāku saaukstēšanos un elpošanas ceļu infekciju skaitu. Lai noskaidrotu savu D vitamīna līmeni, ir nepieciešams veikt asins analīzes un atbilstoši rezultātiem lietot D vitamīnu uztura bagātinātāju formā no oktobra līdz aprīlim, kad Latvijā nav pietiekošs saules daudzums, lai organismā veidotos D vitamīns.

Optimāls D vitamīna līmenis, kas labvēlīgi ietekmē dažādus organisma procesus, ir 45–50 nanogrami mililitrā (ng/ml).

PROBIOTIĶI UN PREBIOTIĶI

Probiotiķi ir organisma mikrofloras sistēma, kuru veido gan pozitīvās, gan negatīvās-patogenās baktērijas, kurām jābūt pareizā balansā. Probiotiķi ir tiešā veidā saistīti ar visiem organisma procesiem, jo imunitāte sākas zarnu traktā. Tās ir baktērijas, kas ražo dažādas aktīvās vielas, lai imunitāte būtu spēcīga, darbotos nevainojami precīzi, kā arī iznīcinātu un neļautu vairoties patogēnajiem mikroorganismiem (mikroorganismiem, kuri izraisa saslimšanas). Probiotiķi tāpat nodrošina veselīgu zarnu gļotādu, lai caur to organismā varētu uzsūkties aktīvās vielas un vitamīni. Profilaktiskos nolūkos imunitātes stiprināšanai probiotiķus vēlams lietot kursa veidā – divas līdz trīs nedēļas. Tāpat tos ieteicams uzņemt antibiotiku lietošanas gadījumā, jo antibiotikas iznīcina pilnīgi visas baktērijas – gan sliktās, gan labās.

Savukārt prebiotiķi ir šķiedrvielas, kuras nodrošina mikrofloras barošanos un atjaunošanos. Tos ieteicams uzņemt katru dienu, lai nodrošinātu probiotiķu aktīvu darbību. Prebiotiķus var uzņemt ar dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem, riekstiem un sēklām.

HOMEOPĀTISKIE LĪDZEKĻI

Imunitātes stiprināšanai noder arī dažādi homeopātiskie līdzekļi un fitoterapija (dažādi tēju kompleksi). Tos var lietot gan profilaktiski, gan saslimšanu sākumā, lai atvieglotu un saīsinātu slimošanas ilgumu. Homeopātiskie preparāti bieži tiek izmantoti kā metode bērnu un grūtnieču ārstēšanā.

LIETO ĶIPLOKUS

Tajos ir fitoncīdi - ēteriskas vielas, kas vainojamas pie ķiploku savdabīgās smaržas un nepatīk ne vien daudziem cilvēkiem, bet arī vīrusiem. Šīs vielas atrodas arī sīpolos, taču ķiplokos tās ir aktīvākas. Vīrusu un gripas sezonas laikā var taisīt ķiploku krellītes, kas sevišķi ieteicamas bērniem: ķiplokus sagriež šķēlītēs un sakarina kaklā vai liek pie gultas. Tādējādi cilvēka organisms pakāpeniski uzņem fitoncīdus, un līdz ar to tiek veicinātas organisma aizsargspējas.

SAMAZINI CUKURA DAUDZUMU

Cukurs novājina imūnsistēmu un palīdz vairoties organismam nelabvēlīgām baktērijām. Īpaši būtiski ir samazināt rafinēta cukura daudzumu paaugstināta stresa un vīrusu laikā. Cukura vietā izvēlies dabīgus saldinātājus, piemēram, medu, stēviju vai kļavu sīrupu.

DODIES SVAIGĀ GAISĀ

Ziemas laikā, telpās var rasties daudz toksīni un baktērijas. Arī sausais apkures gaiss, ko ieelpojam, padara elpceļus uzņēmīgākus pret vīrusiem. Tāpēc atceries vēdināt telpas vairākas reizes dienā, bet katru dienu vismaz 30 minūtes pavadi svaigā gaisā.

NORŪDIES KONTRASTDUŠĀ

Ar vīrusinfekcijām bieži vien saslimstam, ja ir slapjas kājas, nepietiekami silts apģērbs, ja sapūš vējš. Tas notiek tāpēc, ka ķermeņa virspusējie asinsvadi, mainoties temperatūrai, nav pietiekami elastīgi. Kā zināms, aukstumā asinsvadi sašaurinās, bet karstumā paplašinās. Lai trenētu asinsvadus un tādējādi stiprinātu organisma aizsargspējas, ieteicama regulāra kontrastējoša aplaistīšanās jeb kontrastduša. To vēlams sākt jau vasarā, bet nebūs par vēlu arī rudenī. Lai šai norūdīšanās procedūrai būtu efekts, to vajadzētu veikt ik dienu mēneša garumā. Kontrastduša nenozīmē, ka jāaplaistās ar ļoti karstu un ledusaukstu ūdeni. Cilvēki, kuriem nepatīk vēsas peldes, auksta ūdens vietā var izmantot remdenu - lai ūdens kontrasts nebūtu pārāk liels. Nav obligāti jāveic visa ķermeņa aplaistīšana - asinsvadu treniņu var veikt tikai pēdām un ikru muskuļiem, jo tās ir reflektorās zonas, kas atbild par augšējiem elpošanas ceļiem. Ja kājas pa dienu ir saslapinātas, tad vakarpusē jau var sākties drudzis, iesnas, elpošanas ceļu iekaisums. Taču - ja pēdu asinsvadi ir labi trenēti, tad vēsumā tie labi saraujas. Līdz ar to nenotiek pārāk liela siltuma atdeve un ķermeņa atdzišana, kas izraisa augšējo elpošanas ceļu slimības.

BIEŽĀK MAZGĀ ROKAS AR ZIEPĒM

Tā tu samazināsi mikroorganismu daudzumu uz rokām.

PRIECĀJIES PAR DZĪVI

Aptuveni 80% gadījumu veselības problēmas, izraisa pārlieku liels un ilgs stress. Viens no labākajiem veidiem, kā pārvarēt stresu, ir līdzsvarot savu dzīvi ienesot tajā prieku. Vai tā būtu labas grāmatas lasīšana, mūzikas klausīšanās, došanās uz kino vai teātri, sportošana ar ģimeni vai draugiem – svarīgi ir iekļaut izklaidi un prieku savā ikdienā.