Kāda ir ātro kredītu nākotne: augs vai mirs?

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma lēmumu veikt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā. Lai gan šī likuma grozījumu mērķis ir aizsargāt patērētājus no ātro un patēriņu kredītu sloga, tomēr ko patiesībā šīs izmaiņas nesīs patērētājiem un kas draud kredītu izsniedzējiem?

Sākot ar 2019. gada 1. jūliju, ātro kredītu, kam atmaksas termiņš būs līdz 39 dienām un kura atmaksa ir paredzēta ar vienu maksājumu, varēs saņemt diezgan ierobežotu summu – maksimums 215 eiro. Līdz šim vairums īstermiņa aizdevumu izsniedzēju ļāva aizņemties līdz pat 425 eiro. 215 eiro ir puse no valstī noteiktās mēnešalgas, kas šogad ir 430 eiro. Ņemot vērā ierobežoto summu, tas ļaus uzlabot laikā atmaksāto kredītu statistiku. Tieši laikā neatdoto īstermiņa aizdevumu pieaugošais apmērs mudināja ieviest korekcijas, ierobežojot maksimālo summas apmēru. Doma ir tāda, ka kredītņēmējs, lai arī saņem minimālo algu, būs spējīgs atmaksāt aizņēmumu. Lai gan tas, ka ienākumi būs augstāki par maksimāli saņemamo summu, tomēr negarantē, ka patērētājs būs gatavs vai spējīgs šķirties no visas nepieciešamās naudas summas, lai laicīgi atmaksātu aizdevumu.

Tā kā ātros kredītus pārsvarā aizdevēji izsniedz uz 30 dienām, aizņēmējam noteiktajā datumā ir jāšķiras no diezgan ievērojamas naudas summas. Nereti šo 30 dienu laikā cilvēkiem rodas papildus izdevumi, kas sabojā plānus atmaksāt paņemto aizdevumu noteiktajā termiņā pilnā apmērā. Lai nerastos problēmas un netiktu aprēķinātas soda naudas par neatdoto aizdevumu, patērētājs var izmantot sniegto iespēju par noteiktu naudas summu pagarināt atmaksas termiņu pat par veselu mēnesi. Vairākus gadus atpakaļ ātro kredītu atmaksas termiņu varēja pagarināt pat nenoteiktu reižu skaitu.

Pēdējos gados aizdevēji sāka ierobežot termiņa atlikšanas reižu skaitu – pārsvarā noteica ierobežojumu, ka atlikt aizdevuma atmaksas datumu var trīs reizes. No šī gada vidus atmaksas termiņa pagarināšanu varēs veikt vien 2 reizes pie jebkura no īstermiņa kredītu izsniedzējiem, ja atmaksas termiņš būs sākotnēji nolīgts līdz 39 dienām, kad nauda jāatdod ar vienu maksājumu. Šis ierobežojums neattieksies uz individuāli izstrādātiem kredīta atmaksas grafikiem, ko ierasti aizņēmējs noslēdz ar aizdevēju gadījumos, ja ir radušās nopietnas finanšu problēmas, kas neļauj pamatsummu atgriezt sākotnēji iecerētajā termiņā.

Ja aizdotās summas apmēra krasa samazināšana var patērētājam sagādāt galvassāpes, jo bieži vien ar 215 eiro nepietiek negaidīto finanšu problēmu atrisināšanai, tad krasi samazinātais komisijas apmērs aizņēmēju iepriecinās jebkurā gadījumā. Vēl dažus mēnešus procentu likme par izsniegto kredītu var būt maksimums 200% gadā. Bet no 1. jūlija kredīta kopējās izmaksas, kas patērētājam tiek norādītas kā komisijas maksa, būs ar likumu noteiktas 25% gadā jeb 0,07% dienā. Protams, šī ir lieliska ziņa ātro kredītu (šeit) ņēmējiem, tomēr šīs izmaiņas var nest ļoti lielas izmaiņas uzņēmumiem, kas izsniedz īstermiņa aizdevumus.

Pret šīm izmaiņām iebilst Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, kuras biedri ir liela daļa Latvijas populārāko īstermiņa aizdevēju, kas piekopj atbildīgu aizdošanas politiku. Asociācija prognozē, ka 2019. gada beigās liela daļa nebanku kreditēšanas uzņēmumi pārtrauks savu kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijā, jo noteiktie kredīta kopējās izmaksu griesti nesegs visas izmaksas, kas ir saistītas ar aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu. Šīs likuma izmaiņas mazākos uzņēmumus piespiedīs pārtraukt savu darbību, bet lielākie uzņēmumi piedāvās jaunus pakalpojumus, tādējādi konkurējot ar bankām.

Lai gan nebanku kreditori, it īpaši LAFPA biedri, kas piekopj atbildīgu aizdošanas politiku, izvērtē katru klientu individuāli, noteiktie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz vēl stingrāku kredītņēmēju novērtēšanu pirms aizdevumu izsniegšanas. Līdz šim aizdevēji izmantoja dažādas datu bāzes, kur tika iegūtas izziņas par kredītņēmēja finansiālo stāvokli. Tomēr daļa informācijas par saviem finanšu datiem bija jāsniedz pašam aizņemties gribētājam. Jaunie grozījumi paredz to, ka uz iesniegtajiem datiem varēs balstīties tikai tad, ja tie būs pamatoti ar noteiktu dokumentāciju, kā arī šai informācijai ir jābūt pilnīgai. Vēl rūpīgāk kredītdevējiem būs jāpēta kredītņēmēja esošās saistības.

Izvērtējot katra kredītņēmēja finanšu profilu, aizdevēji pārbauda datu bāzes, kurās var iegūt informāciju par to, vai patērētājs nav sabojājis savu kredītvēsturi, nenokārtojot savas saistības. Turpmāk likuma izmaiņās ir noteikts, ka visiem aizdevējiem ir savstarpēji jāapmainās ar informāciju par patērētāju un galvinieku saistībām un to izpildes gaitu. Ja patērētājs uzskatīs, ka kredīts ir piešķirts, kārtīgi neizvērtējot aizņēmēja maksātspēju, tad viņš varēs celt prasību tiesā par līguma procentu samazināšanu. Klienta maksātspējas novērtēšanas likuma izmaiņas stājās spēkā jau 2019. gada 1. janvārī.

Likuma izmaiņas arī skars aizdevumu reklamēšanas ierobežojumus. Līdz šim kreditēšanas pakalpojumi tika reklamēti praktiski visur, tomēr jau drīzumā kredītu reklāmas mēs vairs neredzēsim televīzijā un nedzirdēsim arī radio, jo tas būs aizliegts. Kreditēšanas reklāmas arī turpmāk varēsim redzēt internetā, kā arī aizdevējs patērētāju varēs uzrunāt “aci pret aci” un telefoniski. Dažkārt apnīkošos un uzbāzīgos e-pastus arī nedrīkstēs sūtīt visiem, kam iegribās – lai varētu patērētājam nosūtīt reklāmas e-pastu, klientam būs jādod tam piekrišana.

Pēdējā laikā stabilu vietu līdzās īstermiņa aizdevumiem ir ieņēmusi kredītlīnija (ierasti šāda), kas sniedz iespēju aizņemties summu, kas ir ātro kredītu apmērā līdz pat pāris tūkstošiem. Tomēr atmaksas grafiku ir iespējams pielāgot savām iespējām individuāli. Procenti par kredītlīniju ir jāmaksā tikai par tām dienām, kad kredītlīnija ir izmantota. To var atdot ātrāk, ja tomēr šāda iespēja nav, tad atmaksāt var kaut gada laikā, veicot aizdevēja noteikto minimālo maksājumu katru mēnesi. Īstermiņa kredīti, ko piedāvā nebanku kreditori, drīzumā vairs nebūs tik izplatīti, jo aizdevējam šāds ierobežots kreditēšanas veids neļauj ne vien nopelnīt, bet pat segt visas izmaksas. Kredītlīnija būs iespēja sniegt patērētājam iespēju aizņemties mazas summas gan uz īsāku, gan garāku atmaksas termiņu.


Vērtējums: 5,00 no 5
Balsis: 1

Kāda ir ātro kredītu nākotne: augs vai mirs?
Vērtējums: 5 no 5
Balsis: 1

2 komentāri | Komentēt

  1. Neids

    Šai nozarei nav nākotnes, jo tā uzdzīvojas uz nelaimīgajiem. Lai gan, nākotni nosaka lielie, tie, kuri visu izlemj bez mums - nabagiem.

  2. Tarzāns

    Lieliski, šo sērgu jau sen vajadzēja apkarot. Tagad, kad visi jau ieslīguši nabadzībā un parādos, par vēlu kaut ko mainīt. Visi, kuri gribēja uzdzīvoties uz nabagu rēķina, savu jau panāca, tā kā nav ko te sapņot par kaut kādu taisnību.

Atstāt komentāru