Kāda ir bibliotēkas loma mūsdienu sabiedrībā?

Sabiedrībā vēl joprojām ir dzirdami dažādi apgalvojumi un uzskati par bibliotēkām: „Bibliotēkas apmeklē tikai pensionāri”, „Bibliotēkās ir vecas, putekļainas grāmatas”, „Bērni nelasa grāmatas, bet tikai datoros spēlē spēlītes”, vai tas ir mīts vai realitāte? Un kāda tad ir bibliotēkas loma mūsdienās? Par to šajā rakstā.

Kas ir bibliotēka?

Bibliotēku likumā bibliotēka tiek skaidrota kā izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija vai tās struktūrvienība, kura veic šajā likumā noteiktās funkcijas un ir reģistrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Bibliotēkai ir noteiktas divas funkcijas:

  • uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt pasaules kultūras mantojumu (iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus);
  • nodrošināt publisku pieejamību un izmantošanu tās krājumā esošajai informācijai un nodrošināt bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.

Raugoties no sociālā viedokļa, bibliotēka ir uzskatāma par daudzfunkcionālu centru, jo īpaši lauku reģionos. Šeit tās ir gan kultūras centri, gan iedzīvotāju satikšanās, socializēšanās un informācijas apmaiņas vietas. Bibliotēkās tiek ģenerētas jaunas idejas, rīkotas izstādes, organizētas dažādas apmācības un tikšanās, koncerti un daudzi citi kultūras pasākumi.

Bibliotēka šodien

Mainās sabiedrība un mainās arī bibliotēka. Bibliotēka šodien ir progresējošs institūts. Salīdzinājumā pat ar neseniem laikiem tā tagad kļuvusi vēl vajadzīgāka. Jo - transformējušās bibliotēkas funkcijas un palielinājušās iespējas. Tā vairs nav tikai krātuve un lasītava.

„Mūsdienās tā vairs nav tikai grāmatu apmaiņas vieta, bet daudziem arī vienīgā vieta, no kuras cilvēki, pateicoties internetam, var komunicēt ar valsts un pašvaldības iestādēm, ar sabiedrību kopumā un saviem draugiem vai radiniekiem gan ārzemēs, gan tepat Latvijā. Likvidējot vai pat ierobežojot bibliotēku darbību, šīs cilvēku pamattiesības vietējiem iedzīvotājiem tiek atņemtas vai būtiski ierobežotas.” (A. Kļavis.)

Pats bibliotekārs šodien nav tikai funkcionārs. Šodien viņš top vidutājs, translētājs, navigators, kurš tam pieejamajā informācijas telpā palīdz atrast konkrētiem cilvēkiem nepieciešamos zināšanu avotus. Ņemot vērā arī to, ka ne visi ir vienlīdz izglītoti. Bibliotekāram ir jāsaprot to ļaužu dzīve, starp kuriem esi. Bibliotēka novados šodien var kļūt par cilvēkiem pašu nozīmīgāko kultūrsociālās vides veidotāju un uzturētāju. Bibliotēka ir maksimāli jātuvina cilvēkiem. Tikai mainoties un piemērojoties jaunajai informācijas videi, bibliotēkas varēs izdzīvot. Bibliotēkām un bibliotekāriem ir jākļūst vēl aktīvākiem un pamanāmākiem abās vidēs: gan fiziskajā, gan virtuālajā.

Šajā milzīgajā informācijas plūsmā ir svarīgi tas, ka bibliotēkai ir jāprot identificēt un atlasīt to, kas ir arī pilnīgs, kas nodrošina atbildi uz to jautājumu, kas cilvēku interesē, jo ļoti bieži ir tā, ka cilvēki vienkārši nespēj pārliecināties, vai ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju. Ja bibliotēkas nespēs to nodrošināt, tad radīsies cita sistēma, kas informācijā palīdzēs orientēties tādā pakāpē, lai būtu šīs divas lietas – informācijas uzticamība un pilnīgums.

Pēdējos gados tieši publiskās bibliotēkas ir saņēmušas valsts un Bila&Melindas Geitsa fonda investīcijas jaunu tehnoloģiju ieviešanai un darbinieku apmācībai, lai tās spētu sniegt iedzīvotājiem dažādus pakalpojumus labā līmenī un mazinātu sociālo nevienlīdzību sabiedrībā.

Galvenās bibliotēkas lomas

Publiskās bibliotēkas ir vietējie informācijas centri, kuri nodrošina pieejamību visa veida zināšanām un informācijai. Svarīgi apzināt galvenās lomas, ko mūsdienās veic bibliotēka:

  • informācijas un zināšanu centrs;
  • medijpratības un informācijpratības, kritiskās domāšanas attīstīšana; visu citu pratību un prasmju attīstīšana;
  • lasīšanas veicināšana un lasīšanas kultūras attīstīšana un izkopšana;
  • kultūras centrs;
  • lokālās kultūras un vēstures saglabāšana;
  • komunikācijas un socializācijas centrs;
  • radošuma un radīšanas veicināšana;
  • personības attīstības centrs;
  • tehnoloģiju pieejamība un digitālās un virtuālās vides pieejamība;
  • sabiedrības attīstības un labklājības veicināšana;
  • demokrātijas, pilsoniskuma, patstāvīgas lēmumu pieņemšanas, atbildības un līdzatbildības veicināšana;
  • demokrātiska un nekomerciāla telpa – atvērta vieta visiem.

Lietot bibliotēku – moderni un izdevīgi

Kā valstij nodrošināt plašāku ceļu pretī izglītībai un kultūrai? Piesaistīt bibliotēkām ģimenes. Bērnus un viņu vecākus. Organizējot kopīgus pasākumus, grāmatu lasīšanas utt. Bibliotēka ir vieta, kur ar grāmatu starpniecību bērns var iepazīt sevi pasaulē un pasauli sevī. Grāmatas ir neaizstājamas ikviena bērna attīstībā, bagātas valodas, personības un vērtību veidošanā. Lasīšana ir domāšana, ja nelasa, tad nedomā, un nedomāšana ir bīstama. Taču jāuzsver, ka bibliotēka – tā sen jau vairs nav vieta, uz kuru cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Tā ir kļuvusi par kultūras un sabiedriskās dzīves centru, vietu, kur iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iespaidus. Tā ir socializēšanās un informācijas apmaiņas vieta ar pievienoto vērtību.

„Kamēr latvietis domā, kamēr latvietim vispār ir jālasa, kamēr latvietim vajag zināšanas, tikmēr bibliotēka ir vajadzīga. Reāla vai virtuāla, bet bibliotēka ir vajadzīga. Iespējams, mazāk vajadzīga tādiem, kuri paši māk atrast informāciju un ar to strādāt, bet noteikti vajadzīga tiem, kuri neprot atrast informāciju, un tādu, starp citu, ir daudz un daudz vairāk, nekā šķiet. Ir noteikta sabiedrības daļa, kurai bibliotēka ir vajadzīga un būs vajadzīga, kamēr eksistēs rakstītais vārds.” (A.Vilks)

Lietot bibliotēkas – tas ir moderni un izdevīgi!


Vērtējums: 5,00 no 5
Balsis: 1

Kāda ir bibliotēkas loma mūsdienu sabiedrībā?
Vērtējums: 5 no 5
Balsis: 1

Atstāt komentāru