Kas ir depozīti?

Depozīts jeb noguldījums ir, visbiežāk, naudas noguldījums bankā, kuru veic privātpersona. Noguldījumi tiek ieskaitīti noguldījumu kontā, un katrai bankai ir atšķirīga politika gan attiecībā uz procentu likmēm, gan naudas izņemšanas nosacījumiem, gan citiem faktoriem. Šajā rakstā īsi apskatīsim svarīgāko, kas jāzina katram, kurš vēlas veikt depozītus.

Jēdzienam depozīts pastāv dažādi skaidrojumi un definīcijas, taču vienkāršāk sakot, depozīts jeb noguldījums ir naudas līdzekļu uzglabāšana konkrētā bankas kontā, vienojoties par konkrētiem uzglabāšanas nosacījumiem, tai skaitā procentu maksām, kuras banka izmaksā noguldītājam.

Depozīti ir viens no vienkāršākajiem un Latvijā visplašāk lietotajiem noguldījumu veidiem. Augstā prognozējamība ir viena no depozītu priekšrocībām – tiklīdz nauda tiek ievietota depozītā ir precīzi zināmi gan sagaidāmie peļņas procenti, gan tas, kad tie tiks izmaksāti. Depozīti tiek uzskatīti par visdrošāko un „lētāko” krāšanas veidu.

Noguldījumu veidi

Atkarībā no depozīta jeb noguldījuma termiņa pastāv:

  • Īstermiņa noguldījumi – noguldījumi ar termiņu līdz vienam gadam. Šo noguldījumu veidu iecienījuši uzņēmēji, veicot noguldījumus, piemēram, uz vienu mēnesi. Šāda veida noguldījumus var izmantot, kā nodrošinājumu īstermiņa aizdevumu saņemšanai.

  • Ilgtermiņa noguldījumi – noguldījumi ar termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu. Šie noguldījumi var būt dažādas valūtas un ar dažādiem noguldīšanas termiņiem.

Noguldījumu veidi pēc LR Kredītiestāžu likuma ir:

1) Pieprasījuma noguldījumi jeb krājkonti - uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma. Tāpat, kā par citiem noguldījumu veidiem, arī par noguldījumiem krājkontā, banka maksā nelielus procentu maksājumus, kuri parasti tiek ieskaitīti klienta kontā vienu reizi gadā.;

2) Termiņnoguldījumi:

a) uz noteiktu laiku;

b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

Jāņem vērā, ka termiņnoguldījumus uz nenoteiktu laiku var izņemt jeb izmaksāt vienu mēnesi pēc noguldīšanas brīža, pirms tam par to brīdinot banku vismaz 10 dienas iepriekš, ja noslēgtajā līgumā nav norādīts savādāk.

Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

Strukturētais noguldījums ir termiņnoguldījuma paveids, kas sniedz iespēju droši noguldīt naudu un vienlaikus pelnīt vairāk nekā ar tradicionālajiem depozītiem. Termiņa beigās ieguldītāji saņem 100% no noguldītās pamatsummas, bet depozīta peļņa ir atkarīga no tā, kā cēlies vai krities kāds no pasaules biržas indeksiem, vērtspapīriem, valūtu kursiem, kuriem tiek piesaistīta depozīta peļņa. Šos depozītus nevar papildināt.

Strukturētie ieguldījumi iedalās sīkāk atkarībā pēc piesaistes dažādiem indeksiem utt. Indeksa vērtība tiek fiksēta termiņa sākumā un termiņa beigās. Ja termiņa beigās tā vērtība ir pieaugusi, ieguldītāji saņem daļu no kopējās peļņas. Tādējādi potenciālais ienākums labas izaugsmes laikā var būt pat vairāk nekā 20%.

Kas būtu jāzina, veicot noguldījumu

  • Katrai finanšu iestādei ir noguldījumu politika un tā patstāvīgi nosaka noguldījumu procentu likmes. Parasti to lielums atkarīgs no noguldījuma apjoma, termiņa, valūtas un citiem faktoriem. Noguldījuma piesaistītājam un tev jāvienojas par procentu likmi un tās izmaksāšanas kārtību abpusēji parakstītā līgumā;

  • Ja līgumā nav noteikts citādi, tad parasti par procentu aprēķināšanas laika periodu tiek pieņemts noguldījuma kalendāro dienu skaits, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas;

  • Parasti ir tā – jo lielāks noguldījums un garāks noguldījuma termiņš, jo lielāki būs tavas peļņas procenti;

  • Procentu likme var būt fiksēta uz visu noguldījuma termiņu vai to var periodiski pārskatīt saskaņā ar tavu noslēgto līgumu. Ja likme ir fiksēta, tad tu varēsi uzreiz aprēķināt, cik saņemsi noguldījuma līguma beigās;

  • Tev ir iespēja izņemt noguldīto naudu arī pirms termiņa, bet tad jārēķinās ar to, ka tu vari zaudēt uzkrātos procentus vai var pat tikt aprēķināta soda nauda, un tu saņemsi atpakaļ mazāk naudas, nekā biji noguldījis. Parasti šādā gadījumā būs nepieciešams iepriekšējs pieteikums par noguldījuma pirmstermiņa izņemšanu, bet nosacījumi ir atkarīgi no tava noslēgtā līguma ar konkrēto finanšu iestādi;

  • Ja procentu likme tiek pārskatīta katra mēneša 5. datumā un tiek aprēķināta kā viena mēneša EURIBOR (starpbanku darījumu procentu likme) +1%, tad tu nevarēsi noguldījuma līguma slēgšanas brīdī aprēķināt savu ieguvumu, jo tas būs lielāks vai mazāks atkarībā no starpbanku procentu likmēm noguldījuma līgumā paredzētajā pārskatīšanas datumā;

  • 2010. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, saskaņā ar kuriem no fizisko personu (Latvijas un ārvalstu klientu) ienākuma no kapitāla un kapitāla pieauguma tiek ieturēts nodoklis. Latvijā nodokļa likme ienākumam no kapitāla ir noteikta 10% apmērā, kapitāla pieaugumam 15% apmērā. Nodoklis tiek aprēķināts no nopelnītajiem procentiem, nevis no noguldījuma pamatsummas.

Kas Tevi aizsargā?

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Latvijas valsts garantē tavu noguldījumu izmaksu iespējamā nepieejamības gadījumā līdz 100 000 eiro katrā Latvijas bankā un kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā.

Kāpēc noguldīt?

Noguldījumu uzkrāšanai ir vairākas labas īpašības.

Tavu noguldīto naudu banka izmanto, lai izsniegtu kredītus, par kuriem tā saņem procentus, vai investē kādā citā veidā. No saņemtiem procentiem banka izmaksā ieguldītājiem atlīdzību procentu veidā. Tādā veidā noguldījumi atnes ienākumu savam saimniekam.

Atlīdzība ir atkarīga no ieguldījuma summas un termiņa, uz kuru tiek noguldīta nauda. Lielākos ienākumus atnes lielākie noguldījumi uz ilgākiem termiņiem.

Mantojot lielāku naudas summu, to var ieguldīt ar procentu izmaksu termiņa beigās, nodrošinot labāku dzīvi saviem bērniem vai labākas vecumdienas sev pašam.


Vērtējums: 5,00 no 5
Balsis: 1

Kas ir depozīti?
Vērtējums: 5 no 5
Balsis: 1

Comments are closed.