Kas ir Svētā Valentīna diena?

Svētā Valentīna dienu mēdz dēvēt par visu mīlētāju dienu, un to svin 14. februārī, tradicionāli sūtot apsveikuma kartītes kā mīlestības vai pieķeršanās apliecinājumu. Bet kas īsti ir Svētā Valentīna diena un kā tā radusies?

Tiek uzskatīts, ka Svētais Valentīns ir visu mīlētāju aizbildnis jeb patrons. Katru februāri Svētā Valentīna dienā mīlētāji daudzās valstīs dāvina cits citam saldumus, ziedus un citus mīļus niekus.

Valentīna dienas izcelsme

Valentīna dienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr zināms, ka šī diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas. Šodien katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami ar Valentīna vārdu.

Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II mūsu ēras 3.gadsimtā secinājis, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kuriem ir sieva un ģimene, viņš aizliedzis jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Priesteris Valentīns, kurš sapratis lēmuma netaisnīgumu, nav pakļāvies imperatora pavēlei un turpinājis slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanās atklāta, Klaudijs piespriedis viņam nāvessodu.

Kāda cita leģenda stāsta, ka Valentīns nosūtījis pirmo apsveikumu pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim bijis ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: "Tavs Valentīns" - frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsdienām.

Īpaši Anglijā un Francijā viduslaikos Valentīns kļuva par vienu no populārākajiem svētajiem.

Arī domas par to, kāpēc Valentīna diena jāsvin tieši februārī, dalās. Vēsturnieki apgalvo, ka tas saistāms ar priestera Valentīna nāvi aptuveni mūsu ēras 270. gadā. Citi savukārt apliecina, ka kristīgā baznīca nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, tā mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam "Lupercalia" festivālam, kas noticis šajā laikā.

Senajā Romā februāris bijis oficiālais pavasara sākums, un uzskatīts, ka tas ir šķīstīšanās laiks. Mājās veikti īpaši rituāli - iztīrīti putekļi un visās telpās izkaisīti sāls un kvieši.

"Lupercalia" festivāls sācies 15. februārī. Tie bijuši auglības un ražības svētki, ko svinējuši par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.

Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa "Luperci" biedri sapulcējušies svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms upurējuši kazu, kurai bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Pēc tam zēni sagriezuši upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērkuši tās asinīs un viegli pātagojuši ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes nav baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti.

Kā vēsta leģenda, vēlāk svētkos visas Romas jaunavas ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Pēc tam katrs neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri nākamajam gadam. Šie nejauši izvēlētie pāri itin bieži arī precējušies.

498.gadā pāvests Gelasijs pasludinājis 14.februāri par Svētā Valentīna dienu. Romiešu "pāru loteriju" pasludināja par nekristīgu un aizliedza ar likumu.

Populārākais Valentīna dienas saldums – šokolāde

Pasaulē izcilākais mīlnieks – Kazanova – ēda šokolādi, jo tā bija viņa vīrišķības recepte.

19. gadsimta sākumā ārsti saviem pacientiem šokolādi ieteica, lai remdētu mīlas ciešanu radītās mokas. Ne velti arī mūsdienās nereti sievietes ķeras pie šokolādes, ja cieš mīlas sāpes, tas tiek uzsvērts arī daudzās kino filmās.

19. gadsimta beigās Ričards Kadberijs piedāvāja pirmo speciāli Valentīna dienai paredzēto konfekšu kasti.

Vairāk nekā 35 miljoni sirdsveida šokolādes kastu tiek pārdoti šajā dienā. ASV visu mīlētāju dienā par šokolādi tiek iztērēts vairāk nekā 1 miljards dolāru.

Romantiskie apsveikumi

Viena no raksturīgākajām Valentīna dienas tradīcijām ir sūtīt apsveikumus. Vecākais zināmais apsveikums Valentīna dienā eksistē vēl šodien - tā ir romantiska poēma, ko rakstījis Orleānas hercogs Šarls savai sievai. 1415. gadā rakstītais apsveikums šobrīd ir apskatāms Londonā, Britu muzejā.

Amerikā ar roku rakstītu "Valentīnu" sūtīšana aizsākās 18. gadsimta sākumā. Pirmās rūpnieciski izgatavotās Valentīna dienas kartītes Amerikā sāka tirgot Estere Houlenda 19. gadsimta 40. gadu vidū.

Pēc Amerikas Savienoto Valstu Apsveikuma kartīšu asociācijas datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki nosūta miljardu apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem "kartīšu sūtīšanas" svētkiem gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes.

Taču ir dažas valstis, kurām ir īpaša pieeja šiem svētkiem, Tā, piemēram, Saūda Arābija ir vienīgā valsts pasaulē, kur šie svētki ir oficiāli aizliegti, pie kam, par nepakļaušanos likumam, draud liels naudas sods.

Līdztekus kartīšu sūtīšanai ar Valentīna dienu saista vēl citus ticējumus un tradīcijas.

Valentīna dienas ticējumi

  • Pastāv ticējums, ka, Valentīna dienā, nopūšot noziedējušas pienenes pūkas un pēc tam saskaitot nenopūstās, var uzzināt, cik bērnu būs dzīves laikā.

  • Dažās valstīs jauna sieviete kā dāvanu no vīrieša Valentīna dienā var saņemt kādu apģērba gabalu. Pastāv ticējums: ja viņa patur šo dāvanu, tad vēlāk apprecēsies ar tās dāvinātāju.

  • Agrāk ļaudis ticēja: ja sieviete Valentīna dienā redz pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa apprecēsies ar jūrnieku. Ja redz zvirbuli, tad apprecēsies ar nabadzīgu vīru un būs ļoti laimīga. Savukārt, ja sieviete Valentīna dienā ierauga zelta monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru.

  • Dažās valstīs tic, ka nākamo bērnu skaitu var uzzināt arī tad, ja Valentīna dienā pārgriež uz pusēm ābolu un saskaita, cik tajā sēkliņu.

  • Velsā bija paraža grebt koka karotes un pasniegt tās kā dāvanas 14. februārī. Izplatītākie greznojumi uz grebtajām karotēm bija sirsniņas, atslēgas un atslēgas caurumi. Šo greznojumu nozīme bija: „Atslēdz manu sirdi!”

Gadu gaitā Valentīna dienas tradīcijas dažādās valstīs un apgabalos veidojušās atšķirīgi. Anglijā kopš 1476. gada svin “Valentīna pāru dienu”, kas ar lozēšanu saved jauniešus kopā. Turpretī Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sākuši svinēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.Tur Valentīna dienas ieviesēji bija puķu pārdevēji. Viņi ar savām reklāmām, piemēram, “Runā ar sirdi caur puķēm”, uzrunāja pircējus, tādējādi arī palielinot ienākumus. Taču mūsdienās tāpat kā Ziemassvētki ar pārspīlētām reklāmām un dāvanu uzbāzīgo pārdošanu daudzviet ir pazaudējuši sava pirmsākuma Kristus Dzimšanas dienas svinīguma patieso nozīmi, arī Valentīna diena, komercializācijas rezultātā, sāk pazaudēt savu mīlestības apliecināšanas un īstas draudzības vērtību.

Atcerieties, ka šī diena ne ar ko daudz neatšķirās no pārējām mīlestības dienām. Sava mīlestība un rūpes par mīļoto cilvēku ir jāizrāda katru dienu un, lai dāvātu ziedus, saldumus un mīļus vārdus, nav vajadzīga īpaša diena. Galvenais, lai tas nāk no sirds!


Vērtējums: 5,00 no 5
Balsis: 1