Vai latvieši izmirst?

Latvijas tautas turpmāka pastāvēšana ir apdraudēta, jo iedzīvotāju skaits turpina aizvien samazināties. No Latvijas ik gadus aizbrauc ap 20 tūkstoši cilvēku, turklāt valsts ekonomiskās stabilitātes programmā 2018.-2021. g. emigrācija tiek uzskatīta par normu.

Pēc jaunākajām „EUROSTAT”aplēsēm 2080. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā nepārsniegs 1,3 miljonus. Tas nozīmē, ka latviešu skaits jau pēc divām paaudzēm varētu samazināties par 1 miljonu. Vai latvieši patiešām izmirst – par to šajā rakstā.

Vai latvieši izmirst?

Vai latvieši izmirst? Demogrāfs, Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM) Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs uzskata – turpinoties līdzšinējai praksei, kad dzimstība Latvijā ir daudz zemāka par mirstību un liela daļa iedzīvotāju turpina braukt projām, tas nenovēršami kādreiz notiks.

Latvijā ir lieli mīnusi: cilvēki izbrauc, bet visi nav reģistrēti, jo cilvēki valsti mēdz atstāt neizdeklarējoties. Statistika ir nepilnīga, un reālais izbraukušo skaits, kā lēš eksperti, varētu būt pat trīs līdz četras reizes lielāks, kas ir ļoti augsta depopulācijas pakāpe

Depopulāciju veido arī ļoti zemā dzimstība. Sasniegt normālu paaudžu nomaiņas līmeni pašlaik Latvijā būtu ļoti grūti. Ja katra nākamā paaudze ir mazskaitlīgāka par iepriekšējo, nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka mūžīgi tas nevar turpināties. Dzim­stība bijusi krietni mazāka par mirstību visus 25 gadus, kopš Latvija atguvusi neatkarību. Vēl jāmin, ka proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvija jau ilgu laiku ir Eiropas savienības līdere bērnu adopcijā uz ārzemēm.

Vēl Latvijā cilvēka nāves ārējo cēloņu struktūrā augstākais rādītājs ir pašnāvības. Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 435 pašnāvības gadījumi: 374 vīriešu un 61 sieviešu pašnāvības gadījums. Šie cilvēki lielākoties bija darbspējas vecumā, arī satiksmes negadījumos pārsvarā bojā iet vīrieši. Tik liels vīriešu pašnāvību īpatsvars nav vērojama, piemēram, Uzbekistānā un Zviedrijā.

Par Latvijas "vidējā" cilvēka paradumiem un uzvedību liecina arī tāds nopietns statistikas rādītājs kā paredzamie veselīgā mūža gadi. Tas nozīmē – nodzīvotie gadi bez saslimstības un invaliditātes.Vīriešiem šis gadu skaits ir 52,6, sievietēm – 55,8 gadi. Piemēram, Luksemburgā šis rādītājs ir par 10-15 gadiem garāks.

Latvijas iedzīvotāji dzīvo īsāku mūžu un vairāk slimo nekā vidēji ES, un ikkatrs negatīvajā statistikā pieliek savu artavu dzīvesveida, uztura un fizisko nodarbju ziņā. Ja šos jautājumus ikviens sakārtotu, tad veselīgā mūža laiks Latvijā būtu ilgāks.

Cilvēkiem, vecumā virs 65 gadiem, vairumā ir slikta vai ļoti slikta veselība. Daļa šo cilvēku neiet pie ārsta, jo nav nepieciešamās naudas. Nabadzības riska indekss šajā vecuma grupā cilvēkiem, kas dzīvo vieni, ir gandrīz divas reizes lielāks (35,6%) nekā vidēji Latvijā (21,3%).

Kāpēc latvieši izbrauc no Latvijas?

Noskaidrots, ka lielākas algas meklējumi nebūt nav vienīgais iemesls Latvijas pamešanai, turklāt liela daļa aizbraucēju grib atgriezties.

Pārāk straujš cenu pieaugums un pārāk zema alga, pārmērīgas prasības mazkvalificētam darbam, finansiālās stabilitātes un drošības trūkums, neelastīga nodokļu politika – šos kā galvenos iemeslus Latvijas pamešanai minējuši Latvijas Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieki. Viņi arī secinājuši, ka ekonomiskie iemesli ir būtiski, taču ne vienīgie, kāpēc cilvēki brauc prom no Latvijas. Latvijā klibo cilvēciskās attiecības – drūmi, īgni. Ļoti nozīmīgas ir savstarpējās attiecības, problēmas ģimenē un darbā.

Latvijas tautieši ārzemēs kā galvenos iemeslus, kas kavē viņu atgriešanos dzimtenē, min grūtības atrast piemērotu darbu, kā arī vāju sociālo aizsardzību. Pieminēta arī iedzīvošanās jaunajā valstī, profesionālās izaugsmes perspektīvas trūkums, vilšanās valstī, kā arī bailes, ka bērni nespēs adaptēties Latvijas skolā. Ievērojams skaits ir arī tādu, kuri paspējuši atrast dzīvesbiedru jaunajā mītnes zemē.

Izmirs latviešu tauta – zudīs latviešu kultūra

Latvijai ir svarīgas divas lietas: dzīves vide latviešiem (jo šī ir vienīgā vieta, kur visapkārt var skanēt latviešu valoda) un daudz jaunu cilvēku (kuri strādā un maksā nodokļus). Un arī tas, lai iebraucēji pieņem mūsu valsts kārtību. Mūsdienu sabiedrība nekur nav etniski tīra, uz to nav jātiecas, bet mēs varam tiekties uz mums tuvu vidi, neapvainojot citas tautības. Diemžēl pašlaik mēs pilnīgi nepamatoti apvainojam tos cilvēkus, kuri šajā valstī dzīvo, godīgi strādā un maksā nodokļus. Mums jākļūst modernākiem, bet tas nenozīmē savu nacionālo vērtību pazaudēšanu. Kas mums liedz laikus izveidot tādu politiku, kādu mēs vēlamies – šajā, mūsu valstī?

Depopulācijas problēma ir kultūras problēma – vai saglabāsies latviešu kultūra un valoda? Protams, cilvēki atgriezīsies vien tad, kad ekonomiskā situācija Latvijā būs tādā pašā līmenī kā tajā valstī, kurā viņi ieceļojuši.

Jāatceras, ka ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 10% valstspiederīgo un Latvija ir pārāk maza, lai atļautos ignorēt aizbraucējus. Tāpēc ir būtiski regulāri apzināt šo cilvēku vēlmes un problēmas, jo arī viņi ir daļa no Latvijas tautas.

Kā pacelt Latvijas ekonomiku?

Svarīgi izveidot produktīvu ekonomiku, gandrīz vai robotekonomiku, kas varētu radīt augstu pievienoto vērtību. Bet, lai robotekonomiku radītu, vajag kādu, kas ar augstu pievienoto vērtību ražo pašus robotus. Tātad vajag lielu izlasi, jo tik spējīgi cilvēki nedzimst katru dienu. Bet šeit mēs atduramies pret iedzīvotāju kopumu. Otra iespēja – imigrācija. Tādēļ ļoti svarīgi ir pārdomāt, kas Latvijai šobrīd ir vajadzīgāks – vai lai tā būtu izteikti latviska, vai tas, ka šeit būtu daudz ražotāju un pietiekami daudz pircēju, pietiekami daudz gados jaunu nodokļu maksātāju.

Vajadzētu uzlabot arī uzņēmējdarbības vidi, piemēram, samazināt nodokļus un atvieglot uzņēmumu dibināšanu. Uzņēmējiem ir jābūt ieinteresētiem atgūt aizbraukušo darbaspēku, tāpēc sen ir pienācis laiks paaugstināt algas un uzlabot darba apstākļus.

Vēl būtu svarīgi valsts mērogā plānot reģionālo politiku, lai tā būtu gan investīcijas veicinoša, gan arī radītu priekšrocības, lai Eiropas struktūrfondus izmantotu tā, lai dzīves līmenis starp Rīgu un reģioniem nevis palielinātos, bet mazinātos.

Ikviens latvietis dzīvo, mīl savu zemi, plāno attīstīties, ieguldīt spēkus, bet pretī no valsts saņem ļoti maz, lai gan tiek maksāti nodokļi. Nevar iedzīt cilvēku strupceļā un sagaidīt, ka būs liels savas zemes patriots. Tas neiet kopā. Jo cilvēkam vissvarīgāk ir viņš pats un privātā dzīve. Tas valstij būtu jāsaprot.

Mēs esam viena no pasaules nācijām, kurai ir laimējies nodibināt savu valsti. Taču, zaudējot nācijas pārstāvjus, mēs ar laiku neglābjami zaudēsim arī to, ko ar savām asinīm izcīnījuši mūsu senči, to, ko ikdienā uztveram kā pašsaprotamu – Latvijas valsti.