ECB bankas valūtu kursi uz šodienu - kalkulators, konvertors

Mūsdienās vairs nav iespējams dzīvot bez ceļošanas vai sadarbības ar citām valstīm, kurās var būt citādāka nauda kā mums. Tāpēc šajā lapā tiek publicēti ECB valūtu kursi uz šodienu. STARCRED.LV valūtas kalkulators jeb konvertors, rēķina un konvertē atbilstoši šodienas Eiropas Centrālās bankas noteiktajam kursam. Atbilstoši ECB sistēmai, dati tiek automātiski atjaunoti reizi dienā laika posmā no 15:15 līdz 16:00 un pilnībā atbilst bankas publicētajiem datiem. Dati tiek ņemti no oficiāla Eiropas Centrālās bankas XML datu avota, kas garantē to precizitāti. Konvertora izvēlnē norādītas visas bankas piedāvātās valūtu attiecībā pret eiro (EUR) un savā starpā ekvivalenti eiro kursam. Brīvdienās un svētku dienās šie kursi ir atbilstoši iepriekšējās darba dienas kursam, atbilstoši tabulā atspoguļosies pēdējie pieejami bankas dati. Valūtu tabulā atspoguļoti arī pēdējie kāpums/kritums izmaiņu rādītāji.

ECB bankas valūtu kursi uz šodienu - kalkulators, konvertors

Mūsdienās nav cilvēku, kuri nezinātu, kas ir nauda, ko ar to dara un kam tā vispār ir paredzēta. Tomēr, vai zināms ir tas, cik sen nauda ir radusies, kāda tā bija sākotnēji un kādas funkcijas tai ir mūsdienās, kā arī, kāpēc tik daudziem cilvēkiem ir aktuāls valūtas kurss, dažādi kalkulatori un visādi kredīti? Finanšu segments ir ļoti attīstījies, vairāku gadsimtu laikā naudas nozīme cilvēka dzīvē ir pieaugusi tik tālu, ka bez tās neviens nevar iedomāties savu dzīvi, pie tam, šī brīža finanšu instrumenti ļauj naudu ne tikai nopelnīt, bet arī aizņemties, kas daudziem rada arī lielas problēmas. Patiesībā tas ir bēdīgi, ka cilvēks ir atkarīgs no kaut kā izdomāta tik tālu, ka bez tā eksistence ir grūti iedomājama. Interesanti, ka nauda savā rašanās sākumā nemaz neizskatījās tā, kā tā izskatās šobrīd. Ja šobrīd nauda mūsu makā ir monētu, papīra un elektroniskās naudas izskatā, kuru lieto kā plastikāta karti vai bankas pārskaitījumu, tad 75 tūkstoši gadus pirms mūsu ēras tā bija gliemežvāku vai ziloņkaula rotaslietu izskatā. Šādas naudas rašanās nepieciešamība tika pamatota ar to, ka cilvēkiem palika ar vien grūtāk apmainīties ar precēm, kas bija viena otrai ekvivalenta. Piemēram, ja cilvēks gribēja iemainīt medus mucu, kuras vērtība bija 10 maisi ar graudiem, tas sagādāja zināmas neērtības, gan no transportēšanas, gan no glabāšanas puses, tāpēc norēķināties ar sauju gliemežvāku bija daudz ērtāk.

Sākotnēji par naudu kalpoja dažādas lietas un preces, ko iemainīja pret sev nepieciešamām precēm – tā bija apmaiņa jeb barteros. Maksāšanas līdzeklim bija jābūt vērtīgam un daudzumā ierobežotam, līdz ar to cilvēki meklēja dažādus risinājumus, kas katra dzīves vietā un apstākļos bija pieejami – krāsoti gliemežvāki, vaļu zobi, tabaka, lieli akmens diski, maize un pat garšvielas. Aptuveni septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras cilvēki sāka izmantot metāla monētas, kas sākotnēji bija izgatavotas no vara, vēlāk dzelzs, sudraba un pēcāk jau no zelta. Arī senos laikos cilvēki, lai gūtu sev labumu, mēģināja viltot monētas, padarīt tās mazāk vērtīgas nekā ir patiesībā. Papīrnaudas pirmsākumi ir meklējami pirmajā gs.p.m.ē., kam par galveno iemeslu kļuva materiāla trūkums, no kā gatavoja metāla monētas.

No papīra izgatavota nauda bija diezgan viegli viltojama, lai gan tās izgatavošanai nepieciešams īpašs papīrs, kura sastāvā ir lina, kokvilnas vai cita auduma šķiedras. Tomēr tas neatturēja valstis laist apgrozībā naudu karu vai revolūciju laikā, lai šķietami glābtu ekonomiku no krīzes – izlaistajai naudai nebija patiesas vērtības – to nesedza ne dārgmetāli, ne monētas, nedz arī kādas citas vērtības. Jau ne tik senā vēsturē parādījās tā saucamā nesegtā nauda, kuras vērtību noteica ar likumu. To, kā attīstījās naudas vēsture Latvijas teritorijā, ietekmēja vispārējais naudas ceļš pasaulē. Arī mūsu valstī palielinājās iedzīvotāju daudzums, attīstījās tirdzniecība, kuras dēļ radās nepieciešamība pēc maksāšanas līdzekļa. Mūsu valsts teritorijā ir atrastas dažādu tautu monētas – Romā kaltās monētas, Tuvo un Vidējo austrumu sudraba monētas dirhēmi un ievērojams daudzums arābu monētu. Pēdējo gadsimtu laikā Latvijā ir nomainījušās vairākas valūtas – markas, dālderi, graši, dukāti, plākšņu nauda, rubļi, neatkarīgās valsts lati un kopš 2014.gada – Eiropas monetārās sistēmas vienotā valūta eiro.

Kā mēs nonācām līdz valūtas kursiem?

Tā kā visā pasaulē nebija iespēja norēķināties ar vienu valūtu, līdz ar to nācās izstrādāt un ieviest sistēmu, kas attiecības veidā izsaka abu valūtu vērtību, lai tās mainot, vērtība tām būtu vienāda – par vienu naudu iegādāties citas valsts naudu, saglabājot tās vērtību. Tas nozīmē, ka vienas valūtas zelta segums ir lielāks kā citai valūtai, tāpēc tika izstrādāti valūtas kursi, ar kuru palīdzību arī mūsdienās veic naudas apmaiņu. Valūtas kurss balstās uz Zelta standarta sistēmu, kas nosaka, ka zeltā izteikto valūtas vērtību nosaka likums, un pēc pieprasījuma varas institūcijām ir jāspēj apmainīt savu valūtu pret zeltu pēc noteiktā valūtas kursa. Valūtas kursi ir svārstīgi, tam apakšā slēpjas ļoti nopietni un milzīgi naudas darījumi – valūtu tirdzniecība ne tikai starp pasaules bankām, bet arī starp valūtas spekulantiem, biržām, starptautiskiem uzņēmumiem, valdībām un citiem finanšu tirgiem.

Valūtas kursu pamatā ir divu veidu valūtas kursu mehānismi – fiksēts vai peldošs valūtas kurss. Fiksētais valūtas kurss ir stabils un paredzams, turpretī peldošais valūtas kurss ir nepārtraukti mainīgs, kas ir atkarīgs no valūtas tirgus. Lai arī cilvēkiem patīk stabilitāte un vēlme zināt, kas notiks nākotnē, tomēr tiek uzskatīts, ka peldošais valūtas kurss nav tik jūtīgs pret ekonomiskajām izmaiņām, kā arī uz tā ir iespēja nopelnīt, jo nekad nevar prognozēt nākotnes valūtas kursu, valūtas vērtību. Mūsdienās ļoti daudzi cilvēki krīt azartā un mēģina nopelnīt uz valūtas kursu svārstībām, kas ir ļoti riskanti, tomēr pastāv arī iespēja kļūt bagātam, ja veiksme un gudrība ļaus izteikt pareizo prognozi un noslēgt izdevīgu darījumu.

Ja valsts ir izvēlējusies fiksētu valūtas kursa mehānismu, tad šīs valsts centrālā banka nosaka oficiālu valūtas kursu, ko izsaka attiecībā pret kādu no lielajām pasaules valūtām, piemēram, Krievijas rublis, Japānas jena, ASV dolārs. Fiksētais valūtas kurss nozīmē tā nemainīgumu, līdz ar to centrālajai bankai aktīvi ir jāiesaistās valūtas tirgos, tirgojot savu valūtu – vai nu to pērkot, vai pārdodot. Tā kā centrālajām bankām ir lielas citu valstu valūtu krājumi, tās ir spējīgas nodrošināt šo funkciju izpildi. Lielākoties fiksētais jeb nemainīgais valūtas kurss ir tajās valstīs, kurās kapitāla tirgus un tā uzraudzība nav augsti attīstīta. Lai arī īstermiņā fiksētā valūtas kursa mehānisma izvēle sniedz stabilitāti, tomēr ilgtermiņā tas nereti noved pie ekonomikas lejupslīdes jeb finanšu krīzes.

Nereti medijos un finanšu nozarē dzirdētais vārds "valūtas devalvācija" iet roku rokā tieši ar fiksēto valūtas kursu – centrālās bankas pilnvarās ir nonākt pie slēdziena, ka esošā valūtas vērtība ir neatbilstoša tās pamata vērtībai, līdz ar to ir nepieciešams noteikt jaunu vērtību pret piesaistīto citas valsts valūtu. Negatīvais aspekts šajā procesā ir tas, ka ierasti jaunā valūtas vērtība ir krasi atšķirīga, kas satricina valūtas tirgus dalībniekus, līdz ar ko tie nolemj iegādāties stabilās ārzemju valūtas, lai pasargātu savus uzkrājumus, kas ir veikti nacionālajā valūtā. Tomēr šīs darbības palielina spiedienu uz vietējo valūtu.

Pretēji fiksētajam valūtas kursam, kas tiek uzturēts nemainīgs, peldošo valūtas kursa mehānismu nosaka piedāvājums un pieprasījums, kas valda valūtas tirgos. Šajā valūtas kursa mehānismā centrālās bankas nepiedalās. Valūtas kursa mehānismi ir attīstīti arī citās modifikācijās – gan valūtas kursa piesaiste pie citas valūtas ar iespēju mainīties noteikta intervāla robežās. Tiklīdz valūtas kursa svārstības iziet no noteiktā intervāla, iejaucas centrālā banka, lai ar saviem mehānismiem atjaunotu valūtas kursu, kas iekļaujas noteiktajos intervālos. Vēl viens valūtas kursa mehānisms ir, kad galvenais noteicējs ir tirgus jeb pieprasījums un piedāvājums, tomēr ir noteikta augšējā un apakšējā vērtība pret citu valūtu vai valūtu grozu. Ja šīs robežas tiek pārkāptas, uzreiz iejaucas centrālā banka, kas veic intervenci, cenšoties atgriezt valūtas kursu pieļaujamajās robežās.

Kreditēšanas tirgus uzplaukumā, kas Latvijā bija novērojams pirms finansiālas krīzes 2008. gadā, valūtas kurss bija ļoti nozīmīgs punkts, nosakot ikmēneša kredīta maksājumus. Kredītņēmējam bija jāizvēlas starp mainīgo un fiksēto procenta likmi, kas savukārt bija atkarīga no tā, kāds ir latu kurss pret eiro. Kopš 2014. gada 1. janvāra Latvija ir iestājusies Eiropas Monetārajā sistēmā, par savu valūtu ieviešot eiro. Līdz ar jauno valūtu ir atkritusi lata un eiro kursa vērošana, tagad darījumos izmantojot tikai Eiropas Savienības nacionālo valūtu un citas ārzemju valūtas. Latvijas Banka vairs neveic valūtas kursu noteikšanas funkcijas, tagad to regulē Eiropas Centrālā banka, kas katru dienu publiskai apskatei izliek eiro atsauces kursus attiecībā pret 31 pasaules valūtu. Tomēr publicētā informācija nav reālie tirgus kursi, šī informācija kalpo par pamatu, lai sagatavotu dažādu oficiālo informāciju – uzņēmuma finanšu pārskatus un dažādas deklarācijas, kā arī dažāda veida ekonomiskās analīzes. Konkrētajā brīdī aktuālais eiro kurss ir redzams, kad tiek veikts valūtas maiņas darījums. Eiropas Centrālā banka ar saviem politiskajiem mehānismiem neiejaucas eiro valūtas kursa ietekmē.

Ko ietekmē valūtas kurss, kam tas ir domāts?

Valūtas kursu izmaiņas visvairāk ietekmē tirdzniecību, jo no tā ir atkarīga cenu stabilitāte un tautsaimnieciskā izaugsme. Valūtas kurss ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas ietekmē starptautiskās tirdzniecības cenas – ja eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru kāpj, Amerikas produkti eiro valūtas lietotājiem kļūst lētāki, kā rezultātā importa cenas ir zemākas. Lai arī pircējiem tas šķiet ļoti pievilcīgi, un tiek veikti izdevīgi darījumi, tomēr šī situācija tiešā veidā ietekmē inflāciju eiro zonas valstīs. Ar valūtas kursiem, to nemitīgu pētīšanu un analizēšanu nodarbojas ne tikai centrālo banku darbinieki, bet arī valūtas uzpircēji un pārdevēji jeb brokeri, kā arī uzņēmumu vadītāji, tirdzniecības speciālisti un arī grāmatveži, kam darbs ir saistīts ar starptautiskiem darījumiem.

Lai noskaidrotu precīzas valūtas maiņas summas, ļoti ērti ir izmantot valūtas kalkulatorus. Mēs piedāvājam konvertēt summas, kas tiek aprēķinātas, balstoties uz ECB valūtas kursa atsaucēm, ko katru dienu tā apkopo un izliek publiskai apskatei - mūsu valūtas kalkulators ir radīts tieši šim. Tā kā valūtas maiņa ir nopietns bizness, valūtas kursi valūtas maiņas punktos ir atšķirīgi – Latvijas komercbanku piedāvātie valūtas maiņas kursi būs pārsvarā neizdevīgāki, jo valūtas maiņa nav galvenais šo banku uzdevums. Izdevīgākus maiņas kursus piedāvā valūtas maiņas biroji, kuriem tā ir pamat nodarbošanās – tie iespēju robežās konkurē viens ar otru, tādejādi piedāvājot klientiem izdevīgākus maiņas kursus. Mājas lapā aprēķinātā valūtas summa var atšķirties no reālajā laikā veiktās valūtas maiņas darījuma summas, jo eiro valūtas kurss pret citām valūtām nav fiksēts, tas ir mainīgs, kā arī jāņem vērā, ka par darījumu tiks papildus iekasēta komisijas maksa – atlīdzība par darījumu, ko saņem valūtas maiņas punkts – banka vai brokeris, un šī summa ir atkarīga no samainītās valūtas daudzuma.

Aizņemies atbildīgi, izvērtējot savu maksātspēju!

Neaizmirstiet padalīties ar draugiem: Facebook, Draugiem, Linkedin, Google+ un Twitter...

Komentāri: 4 | Vērtējums: 5

| | Vērtējums: 5

Paldies, ļoti noderēja jūsu kalkulators. Strādāju ar valstīm, kuras nav Eiropas monetārajā zonā, tāpēc man ir aktuāli zināt vidējo valūtas kursu. Būtu labi, ja būtu arī faktiski kursi no dažādām bankām un kaut kāds arhīvs, kurš ļauj ieskatīties vecākos rādītājos.

| | Vērtējums: 5

Esmu grāmatvede un regulāri izmantoju šo valūtas kursu tabulu savam darbam. Kalkulators arī noder, tas atvieglo darbu un ietaupa laiku. Paldies!

| | Vērtējums: 5

Ļoti labs rīks, tiešām palīdz ikdienas darbos. Žēl, ka nav arhīvs.

| | Vērtējums: 5

Ļoti labs valūtas kalkulators, kas palīdz manos ikdienas darbos grāmatvedībā. Būtu jau labi, ja būtu pieejams arī valūtas kurss no mūsu pašu bankām, piemēram Swedbank un SEB, bet ar ECB jau piteiek, ja nenotiek pirkšana un pārdošana.

Vērtējums: 1 2 3 4 5


Svarīgi! STARCRED.LV redakcija un administrācija nenes nekādu atbildību par ievietoto komentāru saturu un patur tiesības dzēst komentārus pēc saviem ieskatiem! Lūgums ievērot pieklājību un Latvijas likumdošanu, kā arī neizmantot šo sadaļu reklāmas nolūkos. Ja esat pamanījuši kādu nepiemērotu komentāru, lūdzam par to paziņot e-pastā info@starcred.lv vai zvanot uz +371 22063835! Projekta redakcijas pasta adrese: "STENDERI", Iecavas novads, Latvija, LV-3913.