Šis ir viedokļraksts. Nevis “kredīti ir ļaunums”, bet gan — augstizmaksu īstermiņa aizņemšanās modelis (un tā agresīvā izplatīšana) pārāk bieži strādā pret cilvēka ilgtermiņa interesēm. Ja kredīts kļūst par ieradumu, tas vairs nav “risinājums”, tas ir mehānisms, kas paņem nākotnes ienākumus šodienai.
Ja gribi saprast, kāpēc mēs šeit esam tik kritiski, skaties arī mūsu pieeju un principus: metodoloģija.
Ko rāda dati: tirgus nav “mazs un nevainīgs”
Latvijā patērētāju (nebanku) kreditēšana ir liela un augoša. PTAC ziņo, ka 2023. gadā licencētie tirgus dalībnieki ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu un no jauna izsniedza kredītus 744,25 milj. EUR apmērā (pieaugums pret 2022. gadu).
Un 2024. gada 1. pusgadā vien — 528 tūkst. jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 392,48 milj. EUR apmērā (pieaugums pret 2023. gada 1. pusgadu).
Ko tas nozīmē praktiski? Ja apjomi ir simtos miljonu, tad pat salīdzinoši nelielas komisijas, reklāmas izmaksas, nokavējumu maksas un procentu starpības pārvēršas lielā naudā. Tāpēc “apetīte” pēc klikšķiem, pieteikumiem un pagarinājumiem nozarē ir strukturāla — tā ir daļa no biznesa modeļa, nevis izņēmums.
Kāpēc augstizmaksu īstermiņa kredīti sistemātiski ievelk riskā
- Fricijas nav: pieteikšanās ir ātra, “emocionālais pirkums” notiek vienā vakarā — bet atmaksa vilksies mēnešus.
- “Pagarinājumu” vilinājums: īstermiņa kredītam dabiski ir augsts risks pārtapt par ilgtermiņa nastu, ja sākas pagarināšanas ķēde.
- Vājākais brīdis: cilvēks aizņemas, kad ir stress (rēķini, veselība, auto, bērni). Tieši tad ir sliktākā spēja salīdzināt “cik tas maksās kopā”.
- Budžeta elastības trūkums: ja nav drošības spilvena, jebkura neparedzēta izmaksu svārstība nozīmē vēl vienu aizņēmumu.
Kas pelna uz šī modeļa (un kāpēc ar to jārēķinās)
Šeit nav runa par “sliktiem cilvēkiem”. Runa ir par stimuliem:
- Kredītdevējs pelna no procentiem, maksām un riska cenas (jo riskantāks klients, jo dārgāk).
- Starpnieki / brokeri / “lead” mehānika pelna no pieteikumiem, pārdošanas vai komisijām — tāpēc bieži redzēsi agresīvu reklāmu, “ātruma” solījumus un ļoti radošu mārketingu.
- Affiliate un salīdzināšanas lapas pelna no klikšķiem un konversijām. Ja nav caurspīdības, var rasties motivācija “stumt” nevis labāko risinājumu cilvēkam, bet labāk apmaksāto piedāvājumu.
Secinājums: jo sarežģītāka ir piegādes ķēde (reklāma → starpnieks → pieteikums → parāds), jo vairāk vietu, kur cilvēka interesēm var sākt zaudēt prioritāti.
Regulējums kļūst stingrāks: ES jaunā direktīva un termiņi
Eiropas Savienībā ir pieņemta jaunā patērētāju kreditēšanas direktīva (ES) 2023/2225, kas modernizē noteikumus (t.sk. digitālajai videi) un aizstāj iepriekšējo regulējumu. Dalībvalstīm tā ir jāpārņem nacionālajos aktos līdz 2025. gada 20. novembrim, un piemērošana paredzēta no 2026. gada 20. novembra.
Ko no tā ņemt līdzi patērētājam? Virziens ir skaidrs: vairāk atbildības par to, kā kredīts tiek piedāvāts un pārdots, īpaši tiešsaistē. Un tas parasti nozīmē mazāk “bezrūpīgas aizņemšanās” mārketinga un vairāk prasību saprotamai informācijai.
Alternatīvas, kuras reāli strādā (un nav tukša moralizēšana)
- Budžets kā “anti-kredīts”: ja ir skaidra uzskaite, bieži atklājas, ka problēma ir plūsmā, nevis “par maz pelnu”. Sāc šeit: ģimenes budžeta veidošana.
- Ilgāks termiņš, zemāka slodze: nevis “līdz algai”, bet pārskatāms maksājums (izvērtējot kopējās izmaksas). Skaties: ilgtermiņa kredīti.
- Kredītu apvienošana: ja jau ir vairāki maksājumi un jūti, ka slodze “spiež”, apvienošana bieži ir labāka par vēl vienu īstermiņa aizņemšanos: kredītu apvienošana.
- Salīdzināšana ar disciplīnu: ja aizņemties tomēr vajag, salīdzini nosacījumus un izvērtē riskus, nevis reklāmas solījumus: ātrie kredīti.
Mans secinājums
Es nedomāju, ka “kredītiem jānomirst” burtiski — kredīts kā instruments ekonomikai ir normāls. Bet augstizmaksu īstermiņa kredītam kā masu produktam, kas balstās uz impulsu, steigu un bieži uz finansiālo ievainojamību, sabiedrībā vajadzētu kļūt arvien mazāk vietas.
Ja mēs kā sabiedrība gribam mazāk parādu spirāļu, tad fokusam jābūt uz caurspīdību, uzraudzību, saprotamiem noteikumiem un reālām alternatīvām (budžets, apvienošana, saprātīgs termiņš), nevis uz skaļākiem baneriem.
Piezīme: šis saturs ir informatīvs un nav finanšu konsultācija. Ja esi grūtībās, sāc ar budžetu un risinājuma meklēšanu pirms kavējumiem — tas ir lētāk nekā “dzēst uguni” pēc tam.