Katra cilvēka pamata mērķis ir apmierināt savas primārās vajadzības – būt paēdušam, apģērbtam, dzīvot ar jumtu virs galvas un drošībā. Tālāk jau viss ir atkarīgs no finansiālās situācijas, jo esošais cilvēka finansiālais stāvoklis nosaka to, cik modernā un attīstītā vidē cilvēks dzīvo, vai apģērbs tiks iegādāts firmas veikalos vai lietoto apģērbu bodītēs, vai ēdīs nekvalitatīvu, bet lētu ēdienu, vai tomēr maltīti baudīs kvalitatīvu un garšīgu. Sākotnēji cilvēkam ir pilnīgi vienalga, vai nauda tiek maksāta oficiāli, kad darba devējs valstij godīgi maksā nodokļus, vai arī alga tiek saņemta aploksnē. Tieši aplokšņu algas ir viens no pirmajiem ēnu ekonomikas raksturotājiem, pirmais, kas cilvēkiem nāk prātā, izdzirdot vārdus "ēnu ekonomika".
Nereti cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem viedoklis par ēnu ekonomiku ir vienaldzīgs, daļai no šiem cilvēkiem ir pat atbalsts ēnu ekonomikai. Jo kāpēc gan valstij ir jāsaņem mūsu jau tā sūri un grūti pelnītā nauda? No valsts nav nekāda labuma, mēs paši pelnām, tāpēc nevēlamies atdot savu naudu valstij, kas par mums nerūpējas. Līdzīgi runā cilvēki ar zemu izglītības līmeni, jo neizprot un pat nevēlas izprast godīgas ekonomikas mehānismu. Gandrīz puse mūsu valsts iedzīvotāju uzskata, ka nodokļu slogs ir būtiskākais faktors, kā dēļ Latvijā ir tik augsts ēnu ekonomikas līmenis. Tieši nodokļi, kas tiek samaksāti par iedzīvotājiem izmaksātajām algām, ir tik lieli, lai ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji vēlētos darbinieku atalgojumu izmaksāt neoficiāli – skaidrā naudā ieliktu aploksnē.
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nedzīvo turīgi, katrs nopelnītais eiro ir no svara, lai spētu nodrošināt sev un savai ģimenei pienācīgus apstākļus. Ja darbiniekam darba līgumā nolīgtā darba alga ir noteikta 1000 eiro, tad savā kontā viņš saņems nedaudz virs 700 eiro. Protams, šo summu ietekmē dažādi kritēriji, piemēram, apgādājamo skaits, nodokļu grāmatiņas esamība, vai darba devējs nodokļus maksā vispārējā režīmā vai ir mikrouzņēmums. Un tad nu mēs redzam, ka, rupji sakot, 30% no mūsu algas tiek iemaksāti valsts budžetā. Bet tas vēl nav viss! Arī darba devējs no sava maciņa par katru darbinieku valstij vēl papildus samaksā 24% no nolīgtās algas. Un tieši tāpēc arī galvā raisās domas, ka labāk es saņemu visus 1000 eiro neoficiāli, kas ir aizliegts ar likumu, nevis maksāju valstij savu naudu. Ar mani taču nekas nenotiks, valsts man tāpat nepalīdz! Un kāpēc gan darba devējs būtu priecīgs piemaksāt vēl 24%?
Tomēr šeit ir jāpadomā, kāpēc no mūsu algām būtu vajadzīgs maksāt un dalīties ar valsti? Pati galvenā būtība nodokļu maksāšanai no darba algas ir iedzīvotāju nodrošināšana ar pabalstu pārejošas darbnespējas gadījumā – ja darbinieks vai viņa bērns saslimst, kā dēļ nav iespējams iet uz darbu un pelnīt algu, vai darba zaudēšanas gadījumā. Ja alga ir neoficiāla, reti kurš darba devējs samaksās cilvēkam par tām dienām, kuras viņš ir pavadījis mājās, slimojot vai kopjot savu slimo bērnu. Tādā gadījumā alga netiks maksāta – nāksies iztikt ar iekrājumiem, bet, ja tādu nav, savilkt jostu ciešāk. Vēl bēdīgāk, ja tiek zaudēts darbs, bet jaunu vietā neizdodas tik ātri atrast. Ja darba devējs oficiāli maksā visus valstī noteiktos nodokļus par darba ņēmēju, tad cilvēks var pieteikties uz bezdarbnieka pabalstu un 9 mēnešus meklēt jaunu darbu, neuztraucoties, ka paliks vispār bez ienākumiem.
Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju neuzticas valsts sistēmai – pensiju, sociālo garantiju sistēmai. Protams, ne bez iemesla ir radusies šī neuzticība. Tomēr iedzīvotājiem ir jābūt atbildīgiem – ja netiks godīgi veiktas nodokļu iemaksas, tad arī šīs sistēmas nevar pilnvērtīgi darboties. Jo mazākas iemaksas, jo mazāks atbalsts vecumdienās, slimošanas vai bezdarba gadījumā. Jo, ja nav, no kā maksāt pabalstu, kā var cerēt uz tā saņemšanu? Arī kontrabanda veicina ēnu ekonomiku, jo tās ir preces, kas nelegāli tiek laistas tā sauktajā melnajā tirgū – šo preču dēļ valsts budžets nepapildinās. Un zaudētāji atkal beigās esam mēs paši.
Visbiežākais algu modelis ir šāds – minimālā alga vai nedaudz lielāka naudas summa par darbinieku tiek maksāta oficiāli, bet pārējā algas daļa tiek maksāta aploksnē. Nereti ir gadījumi, kad paši darba ņēmēji lūdz savam darba devējam šādu algas maksāšanas modeli, jo tādējādi oficiāli uzrādāmā ienākumu summa ir mazāka nekā patiesībā. Šādi rīkojas cilvēki, ja tiem ir kādi parādi, piemēram, kredītu parādi, jāmaksā alimenti, ir sācies maksātnespējas process. Tad atkal cilvēki grib vairāk iegūt sev nevis atbildēt par savām kļūdām. Jo mazāka alga, jo mazāku daļu no tās var ieturēt valsts vai institūcija, kam cilvēks ir parādā, saskaņā ar likumiem par kādiem parādiem. Tādējādi laiks iet un no cilvēka tiek likumiski ieturēta mazāka ienākumu daļa, kā tas būtu gadījumā, ja visi ienākumi būtu oficiāli.
Valsts institūcijas pēdējos gados cītīgi strādā pie tā, lai celtu iedzīvotāju un uzņēmēju uzticību valstij. Vairāk nekā puses Latvijas uzņēmēju uzskata, ka būtiskākais solis būtu samazināt darbaspēka nodokļus, lai samazinātu "aplokšņu algas" un tādējādi ēnu ekonomiku. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību, valsts institūcijas kļūst tuvākas valsts iedzīvotājiem – tās ne vien kļūst sasniedzamākas sociālajos tīklos, kur rāda savu ikdienu un skaidro būtisko un aktuālo, bet arī veic dažādus pasākumus, lai atgūtu iedzīvotāju uzticību. Valsts institūcijas modernizē savas sistēmas, lai kļūtu saprotamākas, pieejamākas un uzticamākas. Liels prieks, ka arī valsts priekšgalā esošie ir sapratuši savas kļūdas un vēlas tās novērst, tāpēc katram iedzīvotājam būtu jāpārdomā sava atbildība par ēnu ekonomiku. Jāsaprot, ka beigās zaudētājs tāpat būs iedzīvotājs, jo valsti veido iedzīvotāji.
3 komentāri | Komentēt
Vakseris
Laikam jau Covid-19 laikā šis viss ir pastiprinājies? Daudzi ir bez sertifikātiem un meklē darbu pie tiem, kuri tos neprasa, saņemot pretī aploksnītes un 0 sociālo garantiju.
Kivičs
Ja es esmu Ješka no laukiem, kuram interesē tikai vēders ar taukiem, man ir pilnīgi piekāst uz nodokļiem. Labāk šodien pilns puncis.
Prusaks
Lai Dievs nogrābstās, tas viss ir ļoti sarežģīti. Es gribu, lai mana nauda paliek pie manis, nevis kaut kādu kangaru izklaidēs. Kā man ticēt tiem, kuri dzīvo kādas 1000 x labāk par mani, nopelnot to visu ar apšaubāmiem darījumiem, kuri galvenokārt ir pasmelti no valsts iepirkumiem? Un tā tas ir visos līmeņos - augstākie dzīvo uz zemāko rēķina. Ne jau es nosaku to, vai piedalos, vai nepiedalos ēnu ekonomikā - to nosaka sistēma!