Ja tuvinieks ir miris, līdz ar sērām bieži parādās arī praktiski jautājumi: vai mantinieki manto parādus, kas notiek ar kredītiem, un ko darīt, lai nepārsteigtu negaidītas saistības. Šis raksts skaidro pamatprincipus Latvijā un dod “triāžas” plānu, kā rīkoties. Šis nav juridisks padoms – konkrētā situācijā konsultējies ar zvērinātu notāru vai juristu.
Vai parādi “pazūd” pēc cilvēka nāves?
Nē – saistības var palikt spēkā un tiek kārtotas mantojuma lietas ietvaros. Praksē tas nozīmē: tiek noskaidrots mantojuma sastāvs (manta + saistības), un kreditori noteiktā kārtībā var pieteikt savas prasības mantojuma lietā.
Kas tieši var skaitīties “parādi” mantojumā?
- Kredīti un līgumi: patēriņa kredīts, auto kredīts/līzings, kredītkarte, kredītlīnija u.c.
- Rēķini un maksājumi: komunālie maksājumi, sakari, nodokļu parādi u.tml.
- Nodrošinātās saistības: parādi, kas saistīti ar hipotēku vai ķīlu (piemēram, ja īpašums ir ieķīlāts).
Svarīgi: neuztver “klusēšanu” kā drošu stratēģiju
Mantojuma kārtošana Latvijā parasti notiek pie zvērināta notāra. Ja mantojuma lieta ir uzsākta, notārs izsludina mantojuma atklāšanos un nosaka termiņus, kuros mantinieki un kreditori piesakās. Tāpēc drošākais solis ir savlaicīgi sazināties ar notāru, nevis gaidīt, ka “paies pats no sevis”.
Atrast zvērinātu notāru Latvijā
3 soļi pirms pieņemt mantojumu
1) Atver mantojuma “bildi”: manta, parādi, dokumenti
Pirms pieņem lēmumu, savāc minimumu, lai saprastu, ko tu reāli pieņem:
- miršanas apliecība (kopija) un savi identitātes dokumenti;
- informācija par īpašumiem (ja ir) un ar tiem saistītām saistībām;
- kredītu līgumi, maksājumu grafiki, pēdējie rēķini, parādu paziņojumi;
- ja ir – apdrošināšanas polises (dažkārt tās sedz noteiktus riskus);
- pārrunas ģimenē: kas vēl var būt mantinieki, kur glabājas dokumenti.
2) Noskaidro termiņus un pieteikšanās kārtību (pie notāra)
Notārs mantojuma lietā nosaka termiņu, kad mantiniekiem jāpiesakās, un parasti ir arī termiņš kreditoru prasībām. Ja esi mantojuma “riskā” (iespējami parādi), jautā notāram:
- kāds ir pieteikšanās termiņš mantiniekiem;
- kā notiek kreditoru prasību pieteikšana mantojuma lietā;
- kādi dokumenti tieši vajadzīgi tavā situācijā.
3) Izvēlies drošāko pieņemšanas modeli (un saproti atbildības robežas)
Ja ir bažas par parādiem, nepaļaujies uz “iekšēju sajūtu”. Pajautā par iespējām, kas palīdz ierobežot risku (piemēram, mantojuma inventarizāciju / inventāra tiesību – atkarīgs no situācijas un lietas uzsākšanas datuma). Mērķis ir vienkāršs: skaidri saprast, vai un cik lielā apmērā tu uzņemies saistības.
Kad atteikšanās no mantojuma var būt saprātīga?
Nav “morāli nepareizi” atteikties, ja matemātika ir pret tevi. Piemēri, kad atteikšanās nereti ir racionāla:
- mantojumā esošās saistības ir lielākas par mantu (vai manta ir grūti pārdodama/uzturama);
- īpašums prasa lielus ieguldījumus, bet tirgus vērtība ir zema;
- nav skaidrības par reālo saistību apjomu un nav iespējas to droši noskaidrot termiņā;
- tu saproti, ka pat īstermiņa maksājumi “izsitīs” ģimenes budžetu.
Ko darīt, ja kreditori zvana vai raksta tūlīt pēc nāves?
- Neskrien maksāt “uzreiz”. Vispirms noskaidro, vai un kā prasība ir pieteicama mantojuma lietā.
- Fiksē komunikāciju. Saglabā e-pastus/vēstules, pieraksti zvanus (datums, saturs).
- Norādi, ka tiek kārtota mantojuma lieta. Kreditoram parasti ir svarīgi, kādā kārtībā notiks prasības izskatīšana.
Kas tālāk?
Atruna: raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Noteikumi un termiņi var atšķirties atkarībā no konkrētās situācijas un mantojuma lietas uzsākšanas datuma – drošākais ceļš ir sazināties ar zvērinātu notāru.