10 paradumi, kas noved pie nabadzības un kredītiem

Kāpēc cilvēki kļūst nabadzīgi un ņem kredītus?

Nav nekāds noslēpums, ka viss sākas mūsu pašu galvās un bieži vien cilvēki sevi programmē uz nabadzību jau ģenētiskā līmenī, radot psiholoģiskās barjeras, kuras neļauj tik vaļā no nabadzības. Šis viss ir arī par iemeslu tam, kāpēc naudas trūkums ir sistemātisks un visu laiku liek savilkt jostu vai pat ķerties pie kredītiem. Izskatīsim, kuri 10 paradumi noved pie nabadzības, mēģinot saprast, vai nav tā, ka daļa no šiem paradumiem neļauj Jums kļūt bagātākam. Mēs zinām gadījumus, kad cilvēki, kuri ir iepazinušies ar savas nabadzības cēloņiem un sakārtojuši savu attieksmi pret naudas tēriņiem un tās pelnīšanu, strauji uzlabo savu labklājību un galvenais - uzlabo arī savu un apkārtējo pašsajūtu. Ejam tālāk un sākam pētīt, kas tad ir tas, ka neļauj tikt uz zaļāka zara...

1. paradums: Nabagi vienmēr meklē vainīgos

Nabags praktiski vienmēr meklēs vainu citos un neatzīs savu vainu. Tas vainos priekšnieku, valsti, deputātus, grūto bērnību, "biezos" un dažkārt pat "Putinu". Tādi cilvēki visu vainu noveļ uz citiem, padarot sevi par cietēju un neko nedarot lietas labā, tiem vienkāršāk ir pateikt: "Ja ne tie kangari un sliktā valsts iekārta, es arī varētu būt bagāts un veiksmīgs". Ar tādu attieksmi tālu tikt nevarēs un, ja tam klāt nāks vēl arī zemāk aprakstītais, tad šāds cilvēks vienmēr cietīs naudas trūkumu, būs īgns un bojās citiem garastāvokli. Interesanti, ka šī cilvēku grupa bieži saskaras ar online kredītiem un par to, ka šie ir paņēmuši kredītus, protams, vaino tos, kas viņiem šo kredītu izsniedza.

2. paradums: Vilkt laiku un nerīkoties

Noteikti esat redzējuši cilvēkus, kuri ilgi domā, runā, bet neko nedara. Par tiem tad arī parunāsim. Katrs no mums ir dzirdējis tādu teicienu: "Septiņas reizes nomēri un vienu reizi nogriez". Šajā situācijā šis teiciens un kādam arī jau paradums var nākt arī par sliktu, jo, kamēr cilvēks ilgi domās un mērīs, cits to izdarīs ātrāk un aizskries pa priekšu. Situācijas ir dažādas, tas var atspoguļoties gan ģimenes sadzīvē, gan biznesā, gan savā darba vietā. Kamēr cilvēks domās, kā uztaisīt jaunu mēbeli, cits jau atvērs ražotni un sāks ražot, un domātājs paliks garu degunu, vainojot, protams, savus konkurentus nevis savus lēnos apgriezienus. Arī darba vietā var būt līdzīgi - kamēr cilvēks domās par paaugstinājumu un nerīkosies, cits aizies un paprasīs sev paaugstinājumu, atkal atstājot ar garu degunu to, kurš nerīkojas. Atcerieties, uzvar tas, kurš sper pirmo soli un realizē savas idejas nevis norok tās savā atmiņu kladē, cerot, ka kaut kad jau tas viss tiks realizēts.

3. paradums: Mākslīga drošības sajūtu uzturēšana

Noteikti esat sastapušies ar cilvēkiem, kuri runā par kaut kādu pieticību un drošību, domājot ar to, ka labāk ir saņemt mazāku, bet stabilāku algu. Tā arī ir viena no nabadzības pazīmēm, jo maldīgi ieliek cilvēku tādā kā komforta zonā, kur šis domā, ka tas viss ir drošs un ilgtspējīgs, ka nekas sliktāk jau nevar būt. Tāda attieksme noved tikai pie tā, ka cilvēks dzīvo no algas līdz algai, negūstot nekādus papildus līdzekļus un visu laiku knapinoties. Šāds modelis ar laiku var iedzīt depresijā, jo cilvēks var vienkārši izskaitļot visu savu dzīvi - no algas līdz algai. Un, ja šajā situācijā vēl ir arī paņemti kaut kādi garāka termiņa vai īsāka termiņa kredīti, tad dzīve vispār ir iespīlēta biksēs ne pa izmēram. Tā tik tiešām nav stabilitāte, tā ir nespēja tiekties uz kaut ko labāku, padarot savu ikdienu vienmuļu un tik ļoti paredzamu naudas trūkuma ziņā.

4. paradums: Mācīties lēti vai par velti

Šis, protams, ir ļoti neviennozīmīgs uzskats, bet tomēr - ir cilvēki, kuri visu laiku meklē lētāko vai kaut ko bez maksas. Ja runājam par izglītību, tad šeit taupīt nevar, skaidrs, ka laba izglītība maksā, jo jāalgo pasniedzēji, jāapmaksā telpas u.tml. Bet atrodas tādi, kas domā, ka viņi ir trūcīgi un tikai tāpēc ies mācīties kaut ko nenozīmīgu un par lētu naudu. Šādā veidā cilvēks jau ieprogrammē savā nākotnē nabadzību, jo diez vai viņš spēs konkurēt ar savu diplomu un zināšanām, ja pretī tam būs pārliecināts absolvents no labas izglītības iestādes. Noteikti esat redzējuši kādā izlaidumā jauniešus, kuri uz izlaidumu atnāk kā plukatas, bet citi pilnīgi vai spīd - ne vienmēr tas ir naudas trūkuma jautājums, bieži tas ir pašapziņas jautājums, kas turpmākajos karjeras vai biznesa ceļos būs labs ceļavējš. Nekādi lētie vai bezmaksas kursi arī nelīdzēs, tā visa ir ilūzija, laika nosišana, kuras pamatā ir slēpšanās no nopietnākiem izaicinājumiem. Starp citu, izglītoties var arī uz kredīta, tas laikam ir vienīgais kredīta veids, kurš sevi tā patiešām attaisno.

5. paradums: Nenovērtēt citus un nemaksāt par citu pūlēm

Cilvēks, kurš savā būtībā ir nabags, nemīl ar citiem dalīties, tas labprāt izmantos kāda cita labumus, savus pietaupot. Ierasti viss sākas ar to, ka cilvēks nespēj novērtēt elementāras lietas, piemēram, citu ieguldīto darbu - ņemot bez maksas no interneta mūziku, filmas, programmas, mācību materiālus, izmantojot svešu garāžu ar instrumentiem u.tml. Tāda cilvēka prioritāte ir dabūt visu par pliku velti vai par stipri lētu naudu. Tāds cilvēks labāk patērēs savu laiku un nervus, lai atrastu kaut ko bez maksas nekā ieguldīs šo laiku sevis attīstībā un naudas pelnīšanas procesos. Starp citu, bezprocentu jeb bezmaksas kredīti ir tieši no šīs sērijas, šie pakalpojumi ir kā radīti nabagiem, kuri grib visu par velti. Šis paradums ir patiešām bīstams, jo cilvēks visu laiku parazitē vai pat zog, tādā veidā nolemjot sevi ilgtermiņa nabadzībai, kuru krāsos vien viegli iegūtie nieki.

6. paradums: Sevis žēlošana

Bieži gadās, ka cilvēks sevi redz tikai cietēja statusā, viņam visi dara pāri, un viņš ir tas vienīgais nabadziņš. Šāda sevis pozicionēšana arī ir nabadzības pazīme, cilvēks ar tādām iezīmēm vienmēr būs ārpus procesiem, kur darbojas līderi. Sēžot uz vietas un sevi žēlojot, nekas diži nemainīsies, tā tā dzīve arī paies, kamēr tie, kuros nav šādu pašapmierināšanās jūtu, pelnīs naudu un dzīvos daudzus pakāpienus augstāk. Cilvēks, kurš sevi žēlo ir ļoti vājš cilvēks, tāds cilvēks nekad neiesaistīsies uzņēmējdarbībā, kura prasīs ieguldīties uz visiem 100%. Tādam cilvēkam vieglāk pateikt, ka viņš nāk no nabadzīgas ģimenes, ka valsts ekonomika viņam neļauj kļūt bagātām, bet paņemt un kaut ko izdarīt lietas labā, protams, tas neko nevar.

7. paradums: Čīkstēšana un sūdzēšanās

Nav nekāds noslēpums, ka naudas trūkums rada nepatīkamas emocijas - cilvēks nevar visu atļauties, dzīves kvalitāte krītas un perspektīvas nav tajās košākajās krāsās. Cilvēks, kurš padodas negatīvajām emocijām, nespēj būt radošs un produktīvi domāt, tas ir aizņemts ar sūdzību ģenerēšanu un vaidēšanu. Bet cilvēks, kurš grūtības uztver kā kārtējo pakāpienu, var arī nepazaudēt pozitīvismu, saglabājot radošās spējas un ātri tiekot pāri grūtajam posmam. Tā kā šeit nepalīdzēs sūdzēšanās mammai vai saviem draugiem, no tā nauda makā neradīsies, tāpēc atliks vien mobilizēt visus spēkus uz idejām, kuras ļaus pacelties pakāpienu augstāk. Jāpiebilst, ka cilvēks, kurš visu laiku sūdzas, rada nepatīkamu atmosfēru sev apkārt, neļaujot radoši strādāt arī citiem, tāpēc mēs iesakām izvairīties no sarunām ar cilvēkiem, kuriem viss ir slikti, tas pasargās garastāvokli un nebojās pašu ieceres.

8. paradums: Gaidīšana uz citiem

Veiksmīgs cilvēks parasti paļaujas uz sevi un uz savām spējām, tas negaida uz citu rīcību un viedokli, tas ceļas un runā, dara un sasniedz iecerēto. Nabags ierasti sevi tur gaidīšanas režīmā un skatās, ko darīs citi, tam vienmēr ir grūti izteikties pirmajam vai uzņemties kādu iniciatīvu. Nabagi parasti cer uz daudz veiksmīgākiem, cildinot tos un domājot, ka citu sasniegumi varēs tiem palīdzēt tikt uz zaļāka zara. Bet beigās, kad nabags saprot, ka viņa novērtētais cilvēks ir kļuvis vēl stipri bagātāks, bet pašam no tā nav kļuvis ne silts, ne auksts, bagātnieks tiek nozākāts un čīkstēšana var uzņemt jaunus apgriezienus. Ar šādu attieksmi arī iestāsies nolemtība, un, kamēr cilvēks nesakārtos savu galvu, apzinoties, ka viss ir atkarīgs no viņa paša nevis kaut kādiem ideāliem un pazīstamajiem bagātniekiem, nabadzība turpinās progresēt.

9. paradums: Tukša naudas tērēšana

Nabadzīgs cilvēks parasti neplāno savu finanšu plūsmu tik tālu, lai būtu kaut kāda skaidra kārtība jeb stratēģija, tas ar savu naudu rīkojas diezgan haotiski. Lai arī tas var taupīt uz katra sīkuma, viņš var arī notērēt šo naudu pilnīgi bezjēdzīgi. Šis modelis iet paralēlēs ar taupīgu cilvēku, kurš var būt nabadzīgs savā domāšanā, sargājot katru nopelnīto centu un neieguldot to attīstībā vai kādos ilgtermiņa ieguldījumos. Ir gadījumi, kad cilvēks gadu dzīvo taupīgi, lai vienu reizi aizbrauktu ceļojumā, tas tāds nabadzīga cilvēka paradums, kuru var pārprast, domājot, ka šī taupīšana ir ļoti lietderīga. Atgriežoties no ceļojuma un pat ceļojumā, cilvēks nemaina savu nabaga būtību. Šādu naudas izlietojumu arī var nodēvēt par tukšu naudas tērēšanu. Veiksmīgs cilvēks šo naudu investēs kādā biznesā un tad, kad no tās nāks jau peļņa, aizbrauks ceļojumā, kurā varēs atļauties visu nevis budžeta viesnīcu ar skatu uz pilsētas ielām, bet gan skaistu piekrastes ainavu.

10. paradums: Ātrās izdevības meklēšana

Nabags savā būtībā ir vienas dienas patērētājs, tam visu vajag šodien un uzreiz. Tas nekad nedomā par nākotni, jo tajā tas nemāk orientēties, kur nu vēl sastādīt kādu rīcības plānu. Cilvēks vēlās visu un uzreiz, līdzīgi kā pēc darba - ātrāk mājās, paēst un pie televizora, ātrāk baudīt un patērēt. Šis cilvēks var apēst esošo resursu, ne grama nepadomājot par nākotni. Piemēram, to var salīdzināt ar zemnieku, kurš ir izaudzējis kartupeļus un atlicis daļu kartupeļu sēklu, bet pavasarī viņš šo sēklu sacep un apēd, nepadomājot par nākotni. Tas pats ir ar laiku un nopelnīto naudu - nabags iznieko gan laiku, gan naudu, neatstājot neko nākotnei. Pat, ja viņš kaut ko atliek, tas tāpat pazūd nekurienē un neietekmē nākotnes labklājību, līdzīgi kā tas bija ar piemēru, kas saistīts ar ceļošanu. Pie ātrās izdevības var pieskaitīt arī skaidras naudas aizdevumus privātai personai, kad cilvēks grib naudu tagad un uzreiz, nedomājot par sekām un problēmu cēloņiem. Situācijas var būt dažādas, tās var skart gan ģimenes budžeta veidošanu, gan iekrājumus, gan kredītu ņemšanu, gan nepārdomātu un pārsteidzīgu darba attiecību uzsākšanu, gan arī cerības kaut ko vinnēt kādā loterijā. Veiksmīgs cilvēks domā par rītdienu, bet nabags domā tikai par vakardienu un šodienu, kurā, protams, produktīvie risinājumi no tukša gaisa nekrīt.